Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Par novadu

Cēsis šogad svinēs savu 814 gadi. Tā ir trešā vecākā pilsēta Latvijā un te ir radies Latvijas karogs, kura prototips joprojām glabājas Cēsu Jaunajā pilī. Te ir Viduslaiku pils, skaistākie parki, vecpilsētā saglabājies viduslaiku ielu plānojums, notiek pasaules mēroga kultūras pasākumi un dzīvo ambiciozākie un lokālpatriotiskākie iedzīvotāji Latvijā!

Nedaudz statistikas:

  • Iedzīvotāju skaits novadā: 18 297
  • Aktīvo uzņēmumu skaits: 1791
  • Bezdarba līmenis: ~3,5%
  • Jaundzimušie: 210
  • Skolēnu skaits: 2715
  • Pensionāru skaits: 3875
  • Cēsu novada budžets 2019 gadā

 

Darbs

Ar pieejamām Cēsu novada vakancēm vari iepazīties šeit vai mūsu Facebook grupā.

Cēsu uzņēmējdarbība piedzīvo nenoliedzamu izaugsmi. Gan vērtējot individuāli, gan skatoties objektīvus rādītājus, ir skaidrs, ka uzņēmumi novērtē gan pašvaldības radīto vidi, gan Eiropas Savienības sniegtās iespējas, un Cēsis par mājvietu izvēlas arvien vairāk mazo un vidējo biznesu.

Pēc Latvijas teritorijas attīstības indeksa (TAL) Cēsu novads Vidzemes reģionā atrodas augstākajā pozīcijā. Attiecīgi arī aug privāto investoru ticība Cēsīm. Redzamākie no tiem pēdējos trīs gados viesmīlības sektorā – augstas klases viesnīcu komplekss “Villa Santa”, jaunuzcelts restorāns un apartamenti pašā Cēsu vecpilsētas sirdī “Vanadziņa māja”, vietējā uzņēmēja pārņemtais “Hotel Cēsis” – kopumā Cēsīs investējuši ap sešiem miljoniem eiro.

Tāpat aug arī mūsu tradīcijām bagātie uzņēmumi, mazumtirdzniecības tīkls “SOLO”, ziedu un dārzeņu audzētājs un vairumtirgotājs ZS “Kliģeni”, lieli attīstības plāni ir arī Latvijas lielākajai alus darītavai AS “Cēsu alus”. Savukārt cēsniekiem bagātais uzņēmums “Draugiem Group” savu pirmo reģionālo filiāli atvēra tieši Cēsīs.

Izaugsmi piedzīvo arī Cēsu novada kokapstrādes sektors, radot arvien augstākas pievienotās vērtības produktus, kur lieti noder Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas sagatavotie audzēkņi. Piemēram, koka bērnu līdzsvara velosipēdi “leg&go”, kuri teju visu eksportē, savu ražotni atvēruši Cēsīs. Pozitīvs pieaugums ir arī vietējam bērnu laukumu ražotājam “NordPlay” u.c. nišas uzņēmumiem.

Šī jūtamā izaugsme ieinteresējusi arī kaimiņu uzņēmējus. SIA “Siguldas būvmeistars” nākamajos četros gados plāno četru jaunu daudzdzīvokļu īres namu būvniecību – ja pirms trim gadiem uzņēmums nebija gatavs ienākt Cēsu tirgū, tad šodien viņi jau ir šeit un kārto visas nepieciešamās formalitātes.

Neviens uzņēmējs nenāktu ar vairāku miljonu eiro investīciju Cēsīs, ja viņus nepārliecinātu mūsu attīstība un dinamika. Tas ir gan apliecinājums Cēsu izaugsmei, gan ļoti būtisks priekšnoteikums jaunam pilsētas attīstības ciklam

Pēdējo piecu gadu laikā Cēsu novadā darba vietu skaits palielinājies par vairāk nekā 600. Arī bezdarba līmenis ir viens no zemākajiem valstī un tam saglabājas dilstoša ietekme.

Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta

Cēsis ir pilsēta ar sevišķu kultūras dzirksti. Bagātīga un daudzveidīga kultūras dzīve pilsētā ritējusi gadsimtiem ilgi. Cēsīs mācījušies, auguši un strādājuši tādi latviešu literatūras izcilnieki kā Jānis Poruks, Rūdolfs Blaumanis, Edvards Treimanis-Zvārgulis, Eduards Veidenbaums. Tomēr jo sevišķi spilgti Cēsis sevi ne tikai kā reģionālu, bet starptautisku kultūras centru parādījušas tieši 21.gadsimtā

Cēsu kultūras dzīves smaguma centrs ir koncertzāle “Cēsis”, kas ik gadu piedāvā baudīt pasaules klases koncertus, teātra izrādes un kino programmu, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju no tuvākas un tālākas apkārtnes.

Cēsis pamatoti var saukt par festivālu pilsētu. Pavasarī Cēsis pārņem Pētera Vaska pārpasaulīgās mūzikas maģiskās skaņas viņam veltītā festivālā. Vasaras sākumā Pils parku ar saturīgām sarunām izgaismo festivāls “Lampa”, kuru apmeklē teju 20 000 spožu cilvēku. Jūlijā, pašā vasaras virsotnē, Cēsīs notiek lielākais bezmaksas festivāls Latvijā – Cēsu svētki – , kas trijās dienās pulcē ap 60 000 svinētāju. Klasiskās mūzikas koncerti, kino seansi, dejas Rožu laukumā, lielākais amatnieku tirdziņš ar vairāk nekā 500 tirgotājiem, vienīgais bezmaksas rokfestivāls Latvijā “Fono Cēsis” – tā ir tikai daļa no visa, ko vasaras skaistākajā nedēļas nogalē iespējams redzēt un baudīt Cēsīs.

Vasaras centrālais kultūras notikums ir Cēsu Mākslas festivāls, kas notiek jau no 2007.gada. Laikmetīgās mākslas, kino, teātra un mūzikas meklējumi un sintēze ar būtiskiem jautājumiem par mākslas būtību un sūtību, kā arī notikumu starptautiskais mērogs padara to par vienu no nozīmīgākajiem mākslas festivāliem Latvijā.

Rudenī, kad norit starptautiskais festivāls “Čello Cēsis”, pilsēta kļūst par Eiropas čella mūzikas galvaspilsētu. Uz koncertzāles “Cēsis” skatuves kāpj pasaules izcilākie čellisti, lai pierādītu – čella skanējuma daudzveidībai robežu nav.

“Čello Cēsis” piešķirts Eiropas Festivālu asociācijas veidotais Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols “EFFE Label”.

Cēsīs darbojas pieci kori un seši deju kolektīvi – ikviens atradīs sev atbilstošāko iespēju nokļūt Dziesmu un Deju svētkos. Par fanfarām svinīgos brīžos un lustīgiem dančiem ballēs rūpējas pūtēju orķestris “Cēsis”. Vairāk nekā 120 gadu senu teātra tradīciju pilsētā turpina Cēsu Teātris. Izsmalcinātu kamermūziku Cēsīs izspēlē Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā.

Cēsu dzīvi bagātina arī Ruckas mākslas rezidenču centrs, kur viesojas mākslinieki no visas pasaules, notiek vasaras skolas, kas atstāj savas pēdas arī Cēsu pilsētvidē. Ēkas fasādi pie pilsētas stadiona rotā spāņu mākslinieku košais sienas gleznojums, pie Stacijas ikviens var paņemt un atstāt grāmatas Arhitektūras vasaras skolas dalībnieku izveidotajā “Stāstu tornī”. Ruckas rezidence ierindota starp 20 labākajām fotomākslinieku rezidencēm pasaulē.

Cēsu lepnums ir Cēsu viduslaiku pils un tai līdzās esošā Jaunā pils, kur jau ilgstoši atrodas Cēsu Vēstures un mākslas muzejs. Te iespējams iepazīt gan bruņinieku ordeņa, gan vācu muižnieku dzīvi, turklāt muzejā glabājas viena no apjomīgākajām arheoloģijas kolekcijām Latvijā.

Cēsīs iespējams apmierināt arī slāpes pēc vizuālās mākslas. Līdzās Cēsu Jaunajai pilij esošajā Izstāžu namā regulāri notiek spilgtas latviešu un ārvalstu mākslinieku izstādes. Savukārt ārzemēs trimdā nonākušo un dzīvojošo latviešu mākslu iespējams iepazīt Pasaules Latviešu mākslas centrā.

Arī cēsnieku un pilsētas viesu iecienītais “Fonoklubs” un mākslas telpa “Mala” pilda būtisku lomu Cēsu kultūrā. Abas vietas kļuvušas par nozīmīgu daļu no Cēsu koncertdzīves, piedāvājot iespēju dzirdēt visdažādākās latviešu un ārvalstu mūzikas apvienības. 

Cēsu rūpes par kultūru prot novērtēt arī starptautiski – “United Cities and Local Governments” Cēsis kā izcilas prakses piemēru ierindo līdzās tādām kultūras lielpilsētām, kā Milāna, Barselona, Roma, Lisabona, Malme. Eiropas Komisijas aptaujā 2015.gadā Cēsis kopā tika atzītas par labās prakses piemēru kopā ar 69 citām Eiropas kultūras lielpilsētām, kurās veiksmīga pilsētu un reģionu attīstība balstīta tieši kultūrā.

Mācies Cēsīs!

Cēsnieki ir gudri. Cēsu iedzīvotāju, kam ir augstākā izglītība, īpatsvars ir izteikti augsts. Nenoliedzami, to veicina ikvienam cēsniekam pieejamās izcilās izglītības iespējas tepat Cēsīs!

Cēsis ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas, kurā ir divas valsts ģimnāzijas. Turklāt Cēsu skolēni ir apveltīti ar sevišķi asiem prātiem. Cēsu Valsts ģimnāzija vairākus gadus pēc kārtas ierindojusies starp desmit labākajām Latvijas skolām Ata Kronvalda fonda skolu reitingā, 2018.gadā sasniedzot 2.vietu “Zvaigžņu reitingā”, kurā vērtē skolēnu panākumus dažāda veida starptautiskajās olimpiādēs.

Bet panākumi nebūtu iespējami bez izciliem skolotājiem! Cēsis var lepoties ar labākajiem skolotājiem pasaulē. Un tas nav pārspīlējums – Cēsu Jaunās pamatskolas direktore Dana Narvaiša 2016.gadā tika nominēta Starptautiskajai skolotāju balvai, nonākot 50 pasaules labāko skolotāju vidū.

Cēsu Jaunā pamatskola ir vieta, kur satiekas cilvēki, kuriem patīk un kuri vēlas mācīties. Savstarpēji šie cilvēki iedvesmo, papildina un māca viens otru, veicinot katrs savu izaugsmi. Skola māca bērniem izvirzīt un sasniegt mērķus. Skola iedrošina bērnus būt radošiem, patstāvīgiem un uz rezultātu orientētiem. Skolas piedāvātā izglītība pēdējos gados uz Cēsīm atvilinājusi sešdesmit jaunas ģimenes.

Vidzemes tehnoloģiju un dizaina vidusskola izaicinoši jautā - kas Tu gribi būt? Vidusskolēns vai profesionālis? Skola piedāvā apgūt vajadzīgas un pieprasītas profesijas, kļūstot, piemēram, par namdari, mēbeļu galdnieku, telekomunikāciju tehniķi vai mēbeļu un apģērbu dizaineri. Savukārt Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola pulcē topošos mūzikas un dejas profesionāļus no visas Vidzemes, sniedzot iespēju zinības apgūt un prasmes izmēģināt uz koncertzāles “Cēsis” skatuves.

Protams, izglītības piedāvājums nebūtu pilnīgs bez iespējas iegūt augstākās izglītības diplomu. Cēsīs atrodas trīs Latvijas augstskolu filiāles: Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle, Biznesa augstskolas “Turība” Cēsu filiāle, LU Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Cēsu nodaļa.

Pēc Cēsu izglītības tīko gana daudz jauniešu no tuvākiem un tālākiem novadiem, tāpēc esam nodrošinājuši viņus ar ērtu un mūsdienīgu skolēnu dienesta viesnīcu Saules ielā 23.

Pieprasījums pēc pirmsskolas izglītības Cēsīs pārsniedz piedāvājumu, tāpēc ik gadu tiek atvērtas jaunas bērnudārza grupiņas. Turklāt rinda strauji pieaug neatkarīgi no dzimstības rādītāju svārstībām. Tas norāda, ka Cēsis kā dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk jaunu ģimeņu. Pirmsskolas izglītības nodrošināšana visiem mazajiem cēsniekiem ir patīkamas rūpes, kas liecina, ka Cēsis ir uz pareizā attīstības ceļa. 2019.gadā tiek atvērtas vairākas pirmsskolas izglītības grupiņas, kas nodrošinās to, ka Cēsīs praktiski nebūs rindas uz bērnudārzu.

Tūrisms, atpūta, vide

Cēsis ir pilsēta, ko izbaudīt! Mūsu lielākā bagātība un pievienotā vērtība paveras, uzkāpjot jebkurā augstākā tornī. Mūsu pilsēta ir pilnībā Gaujas Nacionālā parka ieskauta, to rotā skaisti, vēsturiski parki, un cēsnieki aktīvi iestājas par saviem kokiem – nav svarīgi, vai mājas pagalmā, vai pilsētas centrā.

Mēs lepojamies ar Cēsu svaigo gaisu, mēs lepojamies ar to, ka no jebkuras Cēsu vietas mežs ir tikai dažu minūšu attālumā, un mēs ar šo lepnumu arī mīlam dalīties. Cēsīs izveidotas vienas no skaistākajām dabas takām Latvijā, kas ļauj izbaudīt Gaujas senlejas burvību – Spoguļklintis, Zvanu klints, Sarkanās klintis izskatās tikpat skaisti un cēli, kā skan to nosaukumi. Un tikai nedaudz tālāk no Cēsīm – Zvārtes iezis, Ērgļu un Līču-Laņģu klintis.

Ja visvairāk Tev patīk būt ziemā, tad bez dabas takām Tevi noteikti arī priecēs majestātisko mežu ieskautais lielākais slēpošanas komplekss Latvijā – “Žagarkalns” un “Ozolkalns”. Bet, ja vislabprātāk aktīvi atpūties vasarā, iesakām izmēģināt elpu aizraujošo Cēsu wake parku vai izbaudīt Vidzemes kalnus mazākā mērogā velo pumptrack trasē pilsētas centrā.

Nevaram nepieminēt Cēsu pilsētas stadionu, ko vietējie iedzīvotāji steidza izmantot jau ziemā, kad skrejceļus vēl klāja sniegs. Kopš atklāšanas – 2018.gada aprīļa, stadions kļuvis par vienu no galvenajām aktīvo cēsnieku pulcēšanās vietām – tur notiek dažādu sporta veidu vietējās un valsts nozīmēs sacensības, kā arī stadions kalpo kā dažādu valsts sektoru treniņu bāze.

Un tas viss, protams, papildus Cēsu vecpilsētas maģiskajām ieliņām, kas saglabājušas savu plānojumu no viduslaikiem un ir apburošas jebkurā gadalaikā. Tās ar mājīgiem veikaliņiem un kafejnīcām tā vien aicina piestāt un nesteigties.

Pie mums ik gadu viesojas aptuveni 400 000 cilvēku no visas pasaules. Viesus pārsteidz gan lieliski saglabājušies viduslaiku pils mūri, kas pieredzējuši neparastus un nozīmīgus vēstures mirkļus, gan Sv.Jāņa baznīca, kas ir lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas, kas celta 1284.gadā un ir unikālu kultūras un mākslas vērtību mājvieta.

Dažu gadu laikā Cēsis kļuvušas arī par vienu no karstākajiem gardēžu galamērķiem. Izdevuma “Dienas bizness” rīkotajā balsojumā par labākajiem restorāniem ārpus Rīgas pirmajā pieciniekā ierindojās pēdējā gada laikā Cēsīs atvērtie restorāni “H.E. Vanadziņš” un “Jāņoga”.

Tāpat Cēsis 2017.gadā tika atzītas par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi Latvijā, uzvarot EDEN (European Destinations of Excellence) konkursa kategorijā “Kultūras tūrisms 2017”.

Mājoklis

Lai cik parodoksāli tas nebūtu, mājokļu trūkums ir viens kritērijiem, kas norāda uz pašvaldības pareizi uzņemto attīstības kursu. Patlaban ar to sastopamies un pieņemam kā izaicinājumu arī mēs.

Pēc nekustamo īpašumu uzņēmumu aplēsēm īres dzīvokļu pieprasījums Cēsīs pārsniedz piedāvājumu pat septiņas reizes. Diemžēl nereti veidojas situācija, kad neizdodas piesaistīt pilsētai un novadam nepieciešamos uzņēmējus vai speciālistus tikai tādēļ, ka brīvajā īres tirgū dzīvokļu piedāvājums ir ļoti niecīgs, un nav iespējama cilvēku pārcelšanās.

Redzot Cēsīs potenciālu un saņemot pašvaldības pretimnākšanu, SIA “Siguldas būvmeistars” plāno četru jaunu daudzdzīvokļu namu būvniecību Saules un Vilku ielas krustojumā.

Šis būs būtisks ieguldījums dzīvojamā fonda attīstībai. Visam ritot pēc plāna, pirmās mājas būvniecība varētu sākties jau 2020.gada pavasarī un noslēgties tā paša gada nogalē. Šādā režīmā plānots virzīties arī turpmāk– nākamo četru gadu laikā uzbūvējot pa daudzīvokļu mājai ar 22 dzīvokļiem katrā.

Arī pašvaldība strādā, lai papildinātu savu dzīvojamo fondu, un jau 2019.gadā atvērts īres nams ar 24 dzīvokļiem, no kuriem 17 piederēs pašvaldībai, savukārt pārējie būs piekritīgi Aizsardzības ministrijai.

Tikmēr, kamēr dzīvojamajā fonda papildinājumus tikai gaidām, aicinām cēsniekus, kuru rīcībā ir izīrējama dzīvojamā platība, par to pastāstīt pašvaldībai, rakstot uz majoklis@cesis.lv. Jums ir dzīvoklis – mums ir daudz īrēt gribētāju!

Mobilitāte

Cēsis vēsturiski veidojusies kā kompakta pilsēta. Bet pilsētas pieticīgais izmērs nav mīnuss, jo mazā mērogā realizētas cēsnieku lielās ambīcijas ir labāk pamanāmas. Cēsnieks ir priviliģēts, jo no viena pilsētas gala līdz otram var laiskā tempā aizmīties ar velosipēdu 15 minūtēs – līdz ar to arī viss pieejams pastaigas attālumā.

Cenšamies būt draudzīgi visiem satiksmes dalībniekiem – kājāmgājēji un velosipēdisti novērtēs mērķtiecīgos satiksmes mierināšanas plānus un jaunas gājēju pārejas un veloceliņus, kas paredz, ka pārvietošanās notiek ar arvien mazāku stresu un arvien drošāk, kamēr autobraucējiem esam devuši iespēju novietot auto bez maksas visā pilsētā – tik vien lūdzam kā iekļauties vienā stundā un atstājot auto norādīt, cikos tas novietots.

Taču mobilitāte neaprobežojas tikai ar ielu infrastruktūru! Ņemot vērā, ka mēroga dēļ Cēsīm jābūt dinamiskām, un apzinoties, ka Rīga nezaudēs savu nozīmi biznesa, administratīvajā u.c. jomā, esam strādājuši, lai panāktu arvien ātrāku un ērtāku ikdienas savienojumu ar galvaspilsētu. Jau šodien šo ceļu vari mērot 1h 15min. Tas nereti ir ātrāk, nekā darbdienu rītos nonākt Rīgas centrā no mikrorajoniem!

Jaunais ekspresis papildinās jau esošo vilcienu sarakstu un attālumu starp Cēsīm un galvaspilsētu. Vilciena reiss starp Cēsīm un Rīgu piestāj tikai divās stacijās – Siguldā un Zemitānos. No rīta vilciens no Cēsīm izbrauc plkst.7.10 un Rīgas Centrālajā stacijā nonāk plkst.8.25. Vakarā vilciens ceļu no Rīgas uz Cēsīm uzsāk plkst.17.30, galamērķi sasniedzot plkst.18.45.

Bet mēs aicinām par mobilitāti domāt vēl par pakāpi tālāk – kādēļ gan neizmantot koprades mājas SKOLA6 attālinātā darba iespējas, lai biroja darbu paveiktu, nemaz neizbraucot no Cēsīm? Vai, ja atļauj laikapstākļi, dodies uz kādu no skaistajiem Cēsu parkiem un baudi darbdienu, izmantojot pilsētas bezmaksas Wi-Fi tīklu “Cēsis Tevi mīl”!

Brīdinājums: Ilgāku laiku dzīvojot Cēsīs, nepārbraukšanu pie pirmā zaļā sāc uztvert kā “sastrēgumu”.

Cēsu rītdiena

Mēs lepojamies ar to, ka Cēsīs realizējam projektus, kas savās ambīcijās vismaz sākotnēji nešķiet savietojami ar mazpilsētas statusu. Un mums tas izdodas! Raugoties nākotnē, tieši to arī redzam kā mūsu galveno priekšrocību un vienlaikus lielāko darba uzdevumu – izcila vieta dzīvei ar pasaules līmeņa infrastruktūru mazpilsētas vidē.

Uzceļot Vidzemes reģionālo koncertzāli “Cēsis”, esam nodrošinājuši Cēsīm Latvijas kultūras galvaspilsētas titulu, kas rezultējas stabilā viesu pieplūdumā visa gada garumā. Tas pats attiecas uz piesaistītajām investīcijām mūsu pils kompleksā, parkos un vecpilsētā, kas ļāvis radīt un Cēsīs noturēt arī tādus apmeklētāju magnētus kā Cēsu Mākslas festivāls, sarunu festivāls “Lampa” vai pat mūsu pašu vērienīgie pilsētas svētki, kādu citviet Latvijā vienkārši nav. Savukārt, pateicoties tam un viesu plūsmai, par labu investīcijām Cēsīs izšķīrušies vairāki desmiti apkalpojošās sfēras uzņēmumi – kafejnīcas, restorāni, viesnīcas un apartamenti – kas kopā rada vairākus simtus darbavietu.

Bet mēs darīsim vēl vairāk un drosmīgāk! Cēsu mērķtiecībai ar zemes atmosfēru nepietiek! Realizējot Cēsu kosmosa izziņas centra projektu, pilsētai stabili piesaistīsim papildus 100 000 apmeklētāju gadā, kas būs vēl lielāks dzinējspēks vietējai ekonomikai. Esam arī diskutējuši par vēl vienu drosmīgu soli, kas sekmēs viesmīlības un labjūtas industriju izaugsmi – kandidēt uz Eiropas Kultūras galvaspilsētas titulu 2027.gadā!

Tuvāko divu gadu laikā arī plānojam izveidot paši savu biznesa ieleju – Cēsu mērogiem atbilstošu industriālo zonu Robežu ielā ražojošu uzņēmumu pievilināšanai.

Un tas viss, protams, turpinot attīstīt Cēsu satiksmes infrastruktūru, rūpējoties par pirmšķirīgu izglītību, kultūras dzīvi un nodrošinot arvien lielāku atbalstu Cēsu pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotāju iniciatīvām un idejām. Mēs turpināsim piesaistīt Cēsīm arvien ambiciozākas idejas un pats galvenais – ambiciozus cilvēkus! Cēsis ir izcila vieta dzīvei jau šodien! Iepazīsti to, un esam droši – ja izvēlēsies savu dzīvi saistīt ar Cēsīm, Tavs nākotnes “es” Tev pateiks paldies!