Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā

Cēsu novada dome 2019.gada 23.maijā konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” (EKG).
 
Ar šo lēmumu, Cēsis oficiāli sāk virzību uz kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un šī ir otrā reize, kad pilsēta pretendēs uz šo titulu. Kopā ar Liepāju un Rīgu, Cēsis 2008.gadā sacentās, lai kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014, un toreiz šo titulu ieguva Rīga. Kad Cēsis konkursam pieteicās pirmo reizi, tā bija līdz tam mazākā pilsēta, kas jebkad izvirzījusi savu kandidatūru kļūšanai par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.
 
Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un EKG darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis stāsta par ieguvumiem, ko dalība konkursā nesīs Cēsīm: “Eiropas Kultūras galvaspilsēta ir lieliska iespēja pašvaldībām, kuru izmantojot var attīstīt gan kultūras sektoru, gan ekonomiku vienlaicīgi. Šis statuss kalpotu arī kā noderīgs rīks pilsētas diplomātijā un starptautiskās atpazīstamības veidošanā. Tas šodien ir ļoti svarīgi, lai spētu piesaistīt gan kultūras profesionāļu uzmanību, gan arī papildu finansējumu kultūras pasākumiem un kultūras iestāžu infrastruktūrai. Eiropas pieredze turklāt liecina, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nodrošina ilgstošu pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, tātad tā iegūšana būtu ieguvums ne tikai Cēsīm, bet visai Vidzemei.”
 
Cēsu novada dome par galvenajiem mērķiem, izstrādājot konkursa pieteikumu, noteikusi:
  • Cēsu kultūras telpas attīstīšanu un reģionālās un starptautiskās sadarbības kultūrā un citās starpdisciplinārās nozarēs stiprināšanu;
  • nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūras notikumu piesaisti Cēsīm;
  • kultūras un radošo industriju ekonomiskās attīstības veicināšanu;
  • kultūras nozares kapacitātes stiprināšanu, īstenojot Eiropas sadarbības projektus;
  • kultūrtūrisma veicināšanu un attīstību;
  • pilsētas atpazīstamības veicināšanu, kā arī kultūras un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu.
  •  
Kopš 2008.gada, kad Cēsis pirmoreiz virzīja savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai, novada kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Cēsu kultūras infrastruktūru papildinājusi koncertzāle “Cēsis”, kas jau piecus gadus piedāvā baudīt pasaules līmeņa koncertus, teātra izrādes un kino programmu, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī kaimiņvalstīm. Audzis Cēsu Mākslas festivāls, starptautisku atzinību izpelnījies festivāls “Čello Cēsis”, kam vienīgajam Latvijā piešķirts Festivālu asociācijas veidotais Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols “EFFE Label”. Ieguldīti apjomīgi līdzekļi arī kultūras mantojuma saglabāšanā, konservējot un restaurējot Cēsu pils kompleksu un Cēsu Sv.Jāņa baznīcu.
 
“Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” pieteikuma izstrādes darba grupa vienojusies par šādiem pieteikuma pīlāriem:
 
“Lielais jautājums” / Demokrātija
Kā potenciālajai Eiropas kultūras galvaspilsētai Cēsīm ar programmu “Lielais jautājums” kopā ar kaimiņvalstīm un dažādiem pilsoniski aktīviem Latvijas un Eiropas spēkiem ir mērķis kļūt par Ziemeļeiropas lielāko publisko domnīcu, kas laikā līdz 2027.gadam un arī vēlāk dažādos formātos, diskusijās, izglītības programmās, kultūras izpausmēs diskutēs par 21.gadsmta būtiskākajiem jautājumiem un tēmām, izstrādās demokrātiskas Eiropas saglabāšanas stratēģiju un  veicinās daudzveidīgas plurālistiskas politiskās kultūras veidošanos Eiropā. Cēsis ar savām iecerētājām aktivitātēm demokrātijas veicināšanā ar kultūras, mediju un publiskās politikas starpniecību cer iesaistīt kaimiņvalstis un tām palīdzēt, jo tur aizvien jūtamāka ir atkāpšanās no demokrātiskas politiskās kultūras principiem.
 
Cilvēka daba
Ar  programmas “Cilvēka daba” sadaļu Cēsis plāno būt piemērs, kā mainīt cilvēka attiecības ar apkārtējo vidi, radot nelielas un ar citām nozarēm saistītas lietas, meklējot saikni starp mākslu, ekoloģiju, enerģētiku, dizainu, ekonomiku, politiku, izglītību. Domāšanas maiņa par vides, apkārtējās dabas un cilvēka attiecībām arī rada nepieciešamību pēc jaunas valodas, kino, literatūras, mūsdienu mākslas gan no tehnoloģiskā, gan no vēstījuma viedokļa. Cēsīm ir priekšnoteikumi būt par šīs nākotnes veidotāju. Cēsu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā modelēts tāds nākotnes dzīves veids, ko iespējams sākt jau tagad. Par katru viesmākslinieku, kurš atlidos uz Cēsīm, kad tā būs kultūras galvaspilsēta, mēs iestādīsim koku.
 
Tuvais kosmoss
Nākotnes modelēšana iespējama, pateicoties cilvēkiem, kuri Cēsu kultūras areālā dzīvojuši un strādājuši agrāk, kuru mantojums ir nodots nākamajām paaudzēm vai arī kuru nepieciešams atgūt un nodot tālāk. Cilvēki, kuri te dzīvojuši un izsenis veidojuši saikni ar Eiropas vai pasaules kultūras pamatiem, reizē ir izzinošs un motivējošs spēks, kā ārpusē mītošo padarīt par savu. Cēsu pievilkšanās spēks pēdējos gados licis šurp pārcelties daudziem radošiem cilvēkiem, un šī tendence arī Cēsu  Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā veidos sadaļu par mūsu Eiropas cilvēku pagātnē un mūsdienās saistību ar vietu, tas būs stāsts par cilvēkiem, kas radīja vīziju un iesaistīja un turpina iesaistīt Cēsis Eiropas kultūras procesos. 
 
Mācīšanās
Cēsis vēsturiski ir bijusi skola. Pati vieta ir bijusi skola. Nevis skola kā vieta. Bet vieta kā skola. Mūsu novadā ir izcilas kultūras personības – literāti un rakstnieki, kam bija iespēja mācīties Tērbatā (Tartu) un pārnest zināšanas tā laika 19. un 20. gadsimta sabiedrībā.
 
Atjaunošanās
22. gadsimta cēsnieks un eiropietis jau ir dzimis. Veselība, dzīvesveids, klusums, miers, meditācija, atgriešanās pie zudušā ir Cēsu kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas tematiskās sadaļas “Atjaunošanās” būtība – kā atrast veidu un paņēmienus jaunai dzīves kvalitātei, zinātkārei, līdzsvaram, spējas radošumam, telpu domāšanai. “Atjaunošanās” būs programma, kas problēmu un nedrošības pārņemtajam mūsdienu cilvēkam un jau dzimušajam nākotnes cilvēkam, kura vidējais mūža ilgums, iespējams, būs 100 gadi, meklēs resursus Cēsu tradīcijās un apkārtnes priekšrocībās – klusumā,  vēsturiskā kūrorta tradīcijās, sporta un veselības saglabāšanas tradīcijās vai kultūras terapeitiskajās funkcijās.
 
Eiropas Komisija jau 2015.gadā Cēsis ierindojusi starp 70 Eiropas kultūras lielpilsētām līdzās, piemēram, Amsterdamai, Lisabonai, Vīnei un Barselonai. Tāpat 2017.gadā Cēsu īstenotā kultūrpolitika 83 kultūras pilsētu konkurencē ieguvusi starptautisku atzinību kā labās prakses piemērs pasaules pašvaldību apvienības “United Cities and Local Governments” Kultūras padomes konkursā.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.