Šajā rubrikā publicējam Cēsu novada Pašvaldības policijas informāciju par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.
19.februaris Vakarpusē pašvaldības policijas dežurantam zvanīja kāda sieviete no Lenču ielas un sūdzējās, ka vīrietis, kas uzturas viņas dzīvoklī nemitīgi izraisa konfliktus. Kārtības sargi, izbraucot uz notikuma vietu, konstatēja, ka sieviete ir iereibusi un noskaņota kareivīgi, savukārt vīrietis, bikli piesēdis uz krēsla maliņas, klusiņām lasīja „Cēsu Vēstis” un neizrādīja ne mazākās reibuma pazīmes. „Vai tad ko tādu var izturēt?” Spalgā balsī pie policistiem vērsās sieviete. „Es atnāku mājās, un sirds man pilna iespaidu kā konservbundža brētliņu. Gribu dalīties un diskutēt par arktisko ledāju kušanu, netīrītajām ietvēm un zirga gaļu. Bet mājās eventuāls konflikts. Šitais vīrietis paziņoja, ka valodas attīstība rada stereotipisku dzīves stratēģiju. Savukārt stereotipiska dzīves stratēģija rada psiholoģiskas problēmas. Tāpēc viņš klusē jau pusgadu. Sēž brīvs no problēmām un laimīgs, bet es traka palieku!” Kārtības sargi ieteica sievietei uz brīdi apklust. Kas zina, varbūt kļūs laimīga. Kundze par šādu ierosinājumu bija tik pārsteigta, ka tiešām apklusa… un pēc brīža atplauka smaidā.

21.februāris Saņemta ziņa no universālveikala Vienības laukumā. Tur piecas personas bez noteiktas dzīves vietas iekārtojušies uz trepēm un lieto uzturā alkoholiskus dzērienus, kas nav iegādāta veikalā un ir bez akcīzes zīmēm. Kad ieradās kārtības sargi, personas bija izlietojušas, kas lietojams un, sataisījuši lietišķas sejas izteiksmes, paziņoja, ka viņiem jāsteidzas uz biznesa pusdienām, kas paredzētas kādā citā kāpņu telpā.
Vakarā zvanīja iereibis vīrs no Lapsu ielas un gauži sūdzējās, ka mazmeita viņu fiziski iespaidojot. Policijas darbiniekiem, kas atsteidzās glābt cietušo, vīrietis pamatīgi šļupstot skaidroja, ka mazmeita ir paslēpusi viņa zobu protēzes un solās neatdot, ja viņš nelasīs vakara pasaciņu. Kamēr vectētiņš aprakššštīja šššitās šššituācijas dramatišššmu, mazmeitiņa jau bija aizmigusi. Kārtības sargi ieteica arī vectētiņam sekot mazbērna piemēram.

22.februarī Ap pusnakti videonovērošanas dežurants pamanīja, ka pilsētas centrā sniegā vārtās iereibusi sieviete. Kad piebrauca policijas ekipāža sieviete, turpinot vārtīties, paskaidroja, ka sniegā viņu novedušas iekšējās pretrunas. Iedzērusi bārā, piektdiena vai zina’, lūkojusies uz citiem dzerošajiem un runājošajiem par neko un sajutusi tik skaudru neatbilstību starp jūtām, kas liek tvīkt un tiekties, un glāzē ielietā dzēriena kvalitāti, ka vienīgais glābiņš bija vārtīšanās sniegā. Kārtības sargi, veicot audzinošas pārrunas, atgādināja sievietei eksistenciālā filozofa Martina Bubera vārdus – Jūtas mīt cilvēkā, cilvēks mīt mīlestībā… Tālab arī pretrunīgas, plosošas jūtas ir pārdzīvojamas, ja vien ir mīlestība, kurā cilvēkam mist. Sieviete tūdaļ piebilda, ka mīt viņa Liepas pagastā un mājup nogādāta apsolījās turpmāk mīlēt sevi.

23.februāris. Priekšpusdienā atkal zvans no universālveikala, kur atkal uz trepēm apmetušās personas bez noteiktas dzīves vietas, lieto dzērienus bez akcīzes zīmēm, čurā uz trepēm un apsaukā pircējus. Kārtības sargi, atsteiguši uz notikuma vietu, konstatēja, ka trepes ir tīras un personas, tostarp arī pastāvīgākais no pastāvīgajiem pašvaldības policijas klientiem jeb Acepaledoks, uzvedās pieklājīgi. Acepaledoks, protams, tūdaļ steidza teikt uzrunu. – „Nu, šodien taču, tipa, vīriešu diena. A mums tradīcija, katru gadu 23. februārī iet uz unīti, priecāties par veikala gadsimtiem nemainīgo eksterjeru un interjeru, dalīties atmiņās. Par laikiem, kad unītis bija vienīgais lielveikals mūsu lielpilsētā, un cilvēki tā durvis vēra goddevīgi, ar dzīvi interesi – ko šodien dos? Par laikiem, kad vairumbāzes priekšnieks bija ietekmīgāks par KNAB šefu, bet noliktavas krāvējs zinošāks par SAB šefu. Par laikiem, kad tādas personas bez noteiktas vietas, nevis dzenāja no vienas vietas uz citu vietu, bet nodeva darba kolektīviem pāraudzināšanā un regulāri deva palučku. Par laikiem….” Kārtības sargi tomēr pārtrauca Acepaledoka vēsturisko atmiņu, palūdzot atstāt šo vietu, lai atmiņu pēcpusdienu turpinātu citviet.

Šīs bija pēdējās ziņas no Cēsu novada pašvaldības policijas. Paldies Cēsu novada Pašvaldības policijas priekšniekam Valdim Sviķim un viņa komandai par sadarbību.

Andris Vanadziņš