Dienas gaitā notika vairākas uzrunas un tematiski dažādas prezentācijas. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce savā uzrunā pievērsās mākslas darba vērtībai mūsdienu sabiedrībā. Tam sekoja XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītājas Ingas Vasiļjevas priekšlasījums par līdzsvaru kultūras procesos, savukārt izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde runāja par kultūras līderību kā pašrefleksijas praksi.

Foruma programmā nozīmīga loma bija sarunām par kultūras un kopienu mijiedarbību. Radošā grupa “Miglājs” kopā ar amatierteātru pārstāvjiem analizēja skatuves mākslas ietekmi uz vietējo kopienu attīstību. Koncertzāles “Cēsis” mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska dalījās pieredzē par koncertzāles 12 darbības gadiem un izcilības standartiem. Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs iepazīstināja ar Rīgas mārketinga praksi un pilsētvides veidošanas principiem, bet sponsorēšanas un pasākumu mārketinga eksperte Ļena Ferstere sniedza ieskatu Eiropas pasākumu industrijas aktuālajās tendencēs.

Diskusijās piedalījās Cēsu un reģiona kultūrvietu radītāji, radošo iniciatīvu autori un kultūras profesionāļi. Foruma noslēguma daļā Latvijas Kultūras akadēmijas rektors un režisors Dāvis Sīmanis runāja par nacionālās kultūras un jauniešu identitātes saikni, savukārt Latvijas Universitātes padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš sniedza pārdomas par rīcības principiem pārmaiņu laikā.

Foruma laikā tika pasniegta Cēsu novada Gada balva kultūrā 2025, kas ir augstākais pašvaldības apbalvojums kultūras jomā. Apbalvojumi piešķirti desmit nominācijās, suminot gan spilgtus notikumus un kultūras vietas, gan nozīmīgus radošos sasniegumus un mūža ieguldījumus. Laureātu vidū ir arī Grand Prix balvas ieguvēja Inga Cipe un lieluzvedums “Māls”, kā arī virkne kultūras projektu, kolektīvu un iniciatīvu.

Tika sveikti šādi nomināciju laureāti: “Cilvēks kultūrā” – Kārlis Kanderovskis, “Mūža ieguldījums” – Dzidra Kuzmane, “Radošais kolektīvs vai mākslinieks” – Patriks Kārlis Stepe, “Notikums Cēsu pilsētā” – “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” atklāšanas koncerts koncertzalē “Cēsis”, “Notikums Cēsu novadā” – mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”, “Iniciatīva” – Cēsu teātris, “Kultūras atbalstītājs” – Signet Bank, “Kultūrvieta” – Ieriķu stacija un lapidārija ekspozīcijas izveide Ziemeļu tornī nominācijā “Pārsteigums”.

Latvijas kultūras forums Cēsīs turpina 2025. gadā aizsākto tradīciju, kad Cēsis kļuva par Latvijas kultūras galvaspilsētu, balstoties uz ik pavasari rīkoto Cēsu novada kultūras forumu, kas aizsākās 2022. gadā. Šogad forums atkal apliecināja, ka Cēsis ir vieta, kur kultūras profesionāļi no visas Latvijas satiekas, lai diskutētu par kultūras nākotnes virzieniem un kopīgi domātu par nozares attīstību valstiskā un vietējā mērogā.

Latvijas Kultūras forums norisinājās jaunajās Raiņa kvartāla korpusā, kas tika atklāts šī gada janvārī, dodot vietu vēl plašākai radošo industriju attīstībai Cēsīs. Vairākas telpas joprojām ir iespējams iznomāt. Par telpu nomas izsolēm aicinām sekot līdzi cesis.lv sadaļā Izsoles.

Ēkas pārbūve īstenota Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta “Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku” (projekta identifikācijas Nr. 6.1.1.3/1/24/A/017) ietvaros. Kopējās Raiņa 27 objekta izmaksas sastāda 2 759 595.44 EUR bez PVN.