A  A  A
Lapas karte






Vai izbaudīji Simtgades svinības Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Pastkarte

Nosaukums: Cēsis, Bērzaines iela 34

Apraksts: Bērzaine, Birkenruhe, - ainaviski skaista piepilsētas vieta. No 1825. gada līdz 1880. gadam, bijušās Bērzaines muižas kungu dzīvojamā mājā, atradās Alberta Holandera dibinātā privātā zēnu ģimnāzija. Pēc tam tās finansēšanu un pārvaldību pārņēma Vidzemes muižniecība, kas nolēma uzcelt lielāku skolas ēku. Tās būvei valsts piešķīra 40 000 rubļu. Tāpēc ģimnāziju nosauca Krievijas ķeizara Aleksandra II vārdā. Sarkano ķieģeļu trīsstāvu namu uzbūvēja pēc arhitektu O. fon Siversa un Kampes projekta. Svinīga ēkas atklāšana notika 1882. gada rudenī. [1]
Ģimnāzijā bija 8 klases, no zemākās uz augstāko -septīma, seksta, kvinta, kvarta, terce, sekunde, apakšprīma un auģšprīma. Tā bija klasiska ģimnāzija ar vācu valodas apmācību. Pie skolas bija internāts. Skolas gads sākās augustā, izlaidums - jūnijā. Skolā uzņēma pēc iestāju eksāmeniem. Iestāšanās nauda - 10 rbļ. Tiem, kuri dzīvos internātā jāmaksā vēl 40 rbļ. Skolas nauda - 100 rbļ. gadā, uztura nauda - vidzemniekiem 300 rbļ., pārējiem - 330 rbļ. Internātā dzīvojošam līdzi vajadzēja: 1-2 spilvenus, segu, 9 dienas kreklus, 6 naktskreklus, 6 apakšbikses, 12 pārus zeķu, 2 parus zābaku, 1 pāri ūdenszābaku un galošu, rītakurpes, 2 kārtīgus uzvalkus, halātu, mēteli vai kažoku. [2] Tātad - skolnieka vecākiem bija jābūt diezgan turīgiem.
Ar Krievijas valdības lēmumu 1887.gadā kā mācību valodu 3-5 gadu laikā vajadzēja ieviest krievu valodu. Acīmredzot, Vidzemes muižniecība tam pretojās. Tāpēc valdība pieņēma lēmumu par jaunu skolēnu neuzņemšanu 1889./1890. mācību gadam, pārtraukt valsts dotāciju skolai no 1889.g. 1. augusta un slēgt skolu 1892. gadā. Lēmumi tika realizēti. Līdz Bērzaines ģimnāzijas slēgšanai Tērbatas apriņķa skolu kurators atļāva turpināt mācības vācu valodā. [3]
Tomēr Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižniecība vēlējās savas ģimnāzijas. Muižniecības lantāga sēdē 1906. gada aprīlī nolēma atjaunot ģimnāziju darbību. Šim nolūkam atvēlēja līdzekļus, nolēma izstrādāt statūtus un programmu. Valsts padome deva atļauju Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas muižniecībai atvērt un uzturēt pa vienai (Kurzemē divas) zēnu ģimnāzijai. Mācību valodu noteica vācu, izņemot krievu valodu, literatūru, vēsturi un ģeogrāfiju, kas jāmāca krievu valodā. Arī gala eksāmeni jāliek krievu valodā pie īpašas apstiprinātas komisijas. Ģimnāzijas statūti paredzēja, ka skolā uzņēma zēnus bez stāvokļa un ticības atšķirības. [4]
Vidzemes ģimnāzija Bērzainē beidza darbību 1915. gada 19. decembrī sakarā ar Pirmā pasaules kara apstākļiem. [5]

Autore: Dace Cepurīte

1 Kroeger, C. Birkenruher-Album. 1825-1892. 1906-1910. Von den ersten Anfaengen bearbeitet und bis zur Gegenwart fortgesetzt von Ing. Carl Kroeger. St. Petersburg, 1910. - 85. lpp., 97. lpp.; Deutschbaltisches Biographisches Lexikon 1710-1960. Wedemark. 1998. - 736 lpp.
2 Kroeger, C. Birkenruher-Album. 1825-1892. 1906-1910. Von den ersten Anfaengen bearbeitet und bis zur Gegenwart fortgesetzt von Ing. Carl Kroeger. St. Petersburg, 1910. - 77. - 78. lpp.
3 Turpat, 97. - 99. lpp., 104. lpp.
4 Turpat, 546. - 550. lpp.
5 Anspaks, A. Cēsu skolotāju institūts. Cēsīs, 1995. - 10. lpp.

Autors: izdevējs L. Borevics (1875.g. Rīga 1913.g. Rīgā, apglabāts Cēsīs)

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: 1900-1911

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 7719

      

Atpakaļ



Printēt