Šī gada 9. oktobrī izdota programma ietekmes uz vidi novērtējumam (IVN) Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora būvniecībai Latvijas teritorijā. Programma izdota akciju sabiedrībai “Conexus Baltic Grid”, kas ir paredzētās darbības ierosinātāja.

Programmā noteikts IVN ziņojumā iekļaujamās informācijas apjoms un detalizācijas pakāpe, kā arī turpmākā ietekmes novērtējuma veikšanai nepieciešamie pētījumi un organizatoriskie pasākumi. Tajā aprakstīta paredzētā darbība un apkopoti sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultāti.

Informācija par Cēsu novadu

Zemes vienības, kuras šķērso plānotā ūdeņraža cauruļvada izpētes teritorija Cēsu novadā, norādītas IVN programmā 4. tabulā, 34. lappusē. Ar IVN programmu iespējams iepazīties pašvaldības tīmekļvietnē, savukārt plānotā koridora izpētes teritorijas novietojumu var apskatīt interaktīvajā kartē.

Par Ziemeļu–Baltijas ūdeņraža koridoru

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridors ir starpvalstu enerģētikas infrastruktūras iniciatīva, kuras mērķis ir izveidot reģionālu ūdeņraža pārvades tīklu, kas savienotu Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Plānotā koridora kopējais garums ir aptuveni 2500 kilometru. Infrastruktūru paredzēts veidot kā augstspiediena ūdeņraža cauruļvadu sistēmu ar nepieciešamajām kompresoru stacijām un pieslēguma iespējām nacionālajiem pārvades tīkliem.

Latvijā izpētes teritorija šķērso desmit pašvaldības: Valmieras, Smiltenes, Valkas, Cēsu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Salaspils, Ķekavas un Bauskas novadu. Atkarībā no izvēlētās cauruļvada novietojuma alternatīvas un pieslēguma vietas Igaunijai koridora garums Latvijas teritorijā plānots aptuveni 270–280 kilometru. Ņemot vērā paredzētās darbības mērogu un mērķi, iespējama arī pārrobežu ietekme.

Sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2026. gada 28. jūlija līdz 1. septembrim. Cēsīs sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 2026. gada 12. augustā Cēsu novada pašvaldības domes sēžu zālē.

PROGRAMMU SKATI ŠEIT.
INTERAKTĪVO KARTI SKATI ŠEIT.