10.–11. jūnijā Cēsīs norisinājās Interreg Europe programmas projekta CLIMATE partneru sanāksme, kurā Vidzemes plānošanas reģions uzņēma projekta partnerus un ekspertus no Grieķijas, Somijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Bulgārijas un Ungārijas. Divu dienu laikā dalībnieki diskutēja par klimata pārmaiņu ietekmi uz reģioniem, iepazinās ar Vidzemes pieredzi klimata noturības veicināšanā un meklēja risinājumus, kas palīdzētu pašvaldībām un kopienām labāk pielāgoties arvien biežākajiem klimata riskiem.

Atklājot sanāksmi, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova iepazīstināja ar Vidzemes pieeju ilgtspējīgai attīstībai un klimata noturības stiprināšanai. Viņa uzsvēra, ka reģiona lielākā vērtība ir tā bagātīgais dabas kapitāls – vairāk nekā puse teritorijas ir klāta ar mežiem, kas nodrošina būtiskus ekosistēmu pakalpojumus un veicina noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpat Vidzeme izceļas ar augstu bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kas pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vidējos rādītājus.

Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimatneitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone iepazīstināja ar pašvaldības vides un klimatneitralitātes politikas ietvaru, uzsverot, ka klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām tiek īstenota ciešā sasaistē ar dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un sabiedrības iesaisti. Viņa norādīja, ka Cēsu novada attīstības programmā kā viena no prioritātēm izvirzīta “Daba un vide – Zaļais kurss”, kas paredz zinātniskos pētījumos balstītu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī zaļo zonu, gājēju ielu un veloceļu tīkla paplašināšanu, lai uzlabotu vides kvalitāti un veicinātu iedzīvotāju labbūtību. Īstenojot šos mērķus, pašvaldība aktīvi iesaistās vairākos starptautiskos vides un klimata projektos, tostarp LIFE LATESTadapt, kura ietvaros Cēsīs tiek attīstīti dabā balstīti risinājumi pilsētvides noturības stiprināšanai.

Dalībnieki piedalījās darbnīcās, kuru noslēgumā starptautiskās darba grupas prezentēja idejas sabiedrības iesaistes veicināšanai klimata noturības jautājumos. Strādājot ar dažādām mērķauditorijām – jauniešiem, klimata skeptiķiem un plašāku sabiedrību –, dalībnieki meklēja veidus, kā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus padarīt cilvēkiem saprotamākus un personiski saistošākus. Grupu secinājumi apliecināja, ka efektīvai komunikācijai nepietiek tikai ar faktiem un datiem – būtiski ir saistīt klimata noturības jautājumus ar cilvēku ikdienas pieredzi, vērtībām un praktiskiem ieguvumiem. Tika uzsvērta arī nepieciešamība izmantot radošus, interaktīvus un vizuāli uzskatāmus risinājumus, kas palīdz veicināt izpratni un motivē cilvēkus rīkoties.

Otrajā dienā projekta partneri apmeklēja Vides risinājumu institūtu Priekuļos, kur datu analītiķis Jevgenijs Filipovs prezentēja jaunākos sasniegumus pilsētu zaļo teritoriju un karstuma salu kartēšanā, izmantojot brīvi pieejamus satelītdatus. Partneri ieguva ieskatu tehnoloģijās, kas palīdz pašvaldībām precīzāk identificēt klimata riskus un plānot pielāgošanās pasākumus.

Projekts “Pielāgošanās klimata pārmaiņām un ES teritoriju noturības palielināšana pret ekstremāliem laika apstākļiem” (CLIMATE) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas ietvaros no 2021. līdz 2027. gadam.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.