Gulbenes un Cēsu, kā arī Navi ciemata Igaunijā ezeros ir ielaistas mākslīgi veidotās peldošās salas. Tas ir inovatīvs pilotprojekts, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un bioloģisko daudzveidību. Salu ūdensaugi spēj uzsūkt piesārņojuma vielas, augu sakņu sistēmas veicina mikroorganismu darbību un samazina aļģu apjomu. Šo procesu dēvē par fitoremediāciju.

Salu konstrukciju izveidoja SIA “ALPS ainavu darbnīca”, izmantojot peldošus moduļus, sietus, augsni un kokosšķiedru pārklājumu. Tās ir apstādītas ar ziedošiem augiem, kas attīra ūdeni un arī uzlabo ainaviskumu. Projektā regulāri veic ūdens analīzes, lai noteiktu kvalitātes izmaiņas.

Peldošās salas Gulbenes Dzirnavu dīķī – vēsturiskā piesārņojuma novēršana

Dzirnavu dīķis ir Gulbenes lielākā ūdenstilpe, un tajā ir uzstādītas trīs peldošās salas, lai eksperimentālā veidā uzlabotu ūdens kvalitāti. Gulbenes novada pašvaldības vecākā projektu vadītāja Elīna Strode uzsver, ka šajā pilotprojektā pēta gan piesārņojuma samazinājumu, gan salu izturība vietējos klimatiskajos apstākļos.

“Dzirnavu dīķis ir vēsturiski ir cietis no naftas produktu noplūdes. Tajā joprojām ir problēmas ar notekūdeņu ieplūdi, lai gan situācija ilgtermiņā uzlabojas. Tāpēc šādi inovatīvi risinājumi ir svarīgi, lai veicinātu dabiskos attīrīšanās procesus,” komentē Attīstības un iepirkumu nodaļas vadītājs Lauris Šķenders.

Cēsu Pils parka dīķī – zinātniska pētniecība un sabiedrības iesaiste

Cēsu Pils parka dīķa peldošās sala tika atklāta oktobra vidū. Projekta autoru mērķis ir ne tikai mazināt piesārņojumu, bet arī radīt estētiski pievilcīgu un izglītojošu zaļās infrastruktūras objektu. Daļu augu iestādīja jau rudenī, lai pētītu augu iesakņošanos un spēju pārziemot. Pavasarī tiks iestādīti papildu augi. Dīķī ielaista arī 21 līdaka, lai nodrošinātu dabisko ekosistēmas līdzsvaru.

Baltijas mēroga sadarbība – pieredze un kopīgi risinājumi

Igaunijas partneri darbojas Pērmujerva ezerā, kur uzstādīta 32 kvadrātmetrus liela peldošā sala. Tā ir apstādīta ar ātri augošiem vietējiem augiem, lai mazinātu augsto barības vielu koncentrāciju ezerā un veicinātu bioloģisko daudzveidību ilgtermiņā. Salu plānots izmantot vismaz piecus gadus.

Projektu “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai” (BioFloat) īsteno ar Eiropas Savienības atbalstu, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un citu partneru speciālistiem.

Turpmākā virzība

Arī turpmāk regulāri tiks kontrolēta ūdens kvalitāte un izvērtēta peldošo salu ietekme uz pilsētu ūdenstilpju ekoloģisko stāvokli. Projekta rezultātus izmantos, lai veidotu jaunus zaļās infrastruktūras risinājumus Baltijas reģionā.

Projekta jaunumus var izlasīt BioFloat komandas ziņu lapā. ZIŅU LAPA

Projekta partneri:

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (Latvian Institute of Aquatic Ecology)
Stokholmas Vides institūts Tallinas centrs (Stockholm Environment Institute Tallinn Centre)
Igaunijas Dzīvības zinātņu Universitāte (Estonian University of Life Sciences)
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (Latvian Ornithological Society)
SIA “ALPS ainavu darbnīca” (LLC “ALPS landscape atelier”)
Gulbenes novada pašvaldība (Gulbene Municipality)
Cēsu novada pašvaldība (Cesis Municipality)

Projekta nosaukums “Peldošās salas kā bioloģiskās daudzveidības pieturas un piesārņojuma mazinātāji pilsētu adaptācijas veicināšanai”.

Projekta norises ilgums: 27.11.2023.–26.11.2027.
Finansētāji: Interreg Igaunijas-Latvijas programma, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Izglītības un zinātnes ministrija