No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto platību iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs.Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Atgādinu, ka EPS līgumu noslēgšana, kas norisinājās februāra mēnesī Vaives pagasta “Kaķukrogā” nav pieteikšanās platībmaksājumiem, bet dokumentācijas sakārtošana, lai būtu iespēja lietot EPS.


Biedrība „Cēsu rajona lauku partnerība” ir izsludinājusi atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanas 1. kārtu Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)” ietvaros apstiprinātās vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai.
Mērķis:veicināt vietējās ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un dažādošanu
1.1.Rīcība - Uzņēmumu (mikro un mazo) radīšana un attīstība. Pieejamais publiskais finansējums ir 600 000.00 EUR
1.2.Rīcība - Vietējās produkcijas realizācijas vides radīšana vai labiekārtošana. Pieejamais publiskais finansējums ir 70 000.00 EUR
Mērķis:pievilcīgas dzīves vides un sabiedriski aktīvas vietējo kopienu attīstības veicināšana
2.1.Rīcība - Vietējās teritorijas un objektu sakārtošana pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasnied zamība. Pieejamais publiskais finansējums ir 180 000.00 EUR
2.2. Rīcība- Sabiedrisko aktivitāšu dažādošana. Pieejamais publiskais finansējums ir 230 000.00 EUR.
Projektu iesniegumu pieņemšana no 2016. gada 11. aprīlis – 11. maijs.
Projektu iesniegumi papīra formātā jāiesniedz biedrības „Cēsu rajona lauku partnerība” birojā Jāņa Poruka iela 8, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101, 317.kabinetā vai Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS).
Informācija un ar Cēsu rajona lauku partnerības vietējās attīstības stratēģiju 2015-2020. gada plānošanas periodam var iepazīties partnerības mājaslapā www.partneriba.lv, vai www.lad.gov.lv
Kontaktinformācija:
Dace Melgalve, tālrunis 29467509, dace@partneriba.lv;
Kristīne Zaķe, tālrunis 26100933, kristine@partneriba.lv


Valdība 2016.gada 16.februārī apstiprināja grozījumus noteikumos par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību (noteikumos Nr.393).Šie grozījumi paredz medus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem izmaiņas informācijas sniegšanā Lauksaimniecības datu centram (LDC) par ganāmpulka stāvokli.
Turpmāk saskaņā ar grozījumiem medus bišu saimju īpašniekiem vai turētājiem LDC būs jāsniedz informācija par bišu saimju skaitu pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1.maiju un 1.novembri.
Medus bišu saimju īpašnieki vai turētāji ir jau iesnieguši informāciju par bišu saimju skaitu uz 1.janvāri, jo līdz šim informācija bija jāsniedz par ganāmpulka stāvokli uz gada 1.janvāri un 1.jūliju. Tā kā turpmāk informācija būs jāsniedz par stāvokli uz 1.maiju un uz 1. novembri, tad šogad dravniekiem informāciju iznāks sniegt trīs reizes.
Informācija par bišu saimju skaitu uz 1.jūliju turpmāk, arī šogad, jāsniedz nebūs.
Noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 15.jūlija noteikumos Nr.393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība"" stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.



Pamatojoties uz nepietiekamo finanšu līdzekļu piešķīrumu Atbalsts biškopības nozarei tiek piemērots samazinājuma koeficients 0.7744 un likme par vienu bišu saimi 13.22 euro.
Atbalstu piešķir saskaņā ar regulu (EK) Nr. 1408/2013. Atbalsta mērķis ir veicināt kvalitatīvu biškopības produktu ražošanu un realizāciju. Atbalstu 17.07 euro apmērā par vienu bišu saimi saņem pretendents:
kas veic saimniecisko darbību;
kas ir reģistrējis bišu saimes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu;
kam kārtējā gada 1.janvārī ir vairāk nekā 29 bišu saimes;
kas nodrošina, lai bišu stropi būtu marķēti atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam ganāmpulka numuram un bišu saimju skaits saimniecībā netiek samazināts laikposmā no kārtējā gada 1.jūnija līdz 30.septembrim;
kas ir reģistrējies Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto Uzņēmumu reģistrā kā biškopības produktu aprites uzņēmums;
kam ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, tai skaitā no biškopības, iepriekšējā taksācijas gadā ir vairāk nekā 50 procentu no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības un kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu; kam bišu saimes nav bioloģiski sertificētas normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktajā kārtībā.
Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 1.jūnijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz:
iesniegumu;
dokumenta kopiju, kas apliecina ieņēmumus no lauksaimnieciskās darbības par iepriekšējo taksācijas gadu;
uzskaites veidlapu par saņemto de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības nozarē piešķirtā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību.
Iesniegšanas termiņš:01.06.2016.

Dīzeļdegvielas piešķiršana 2016./2017.saimnieciskajam gadam. Iesniegumu iesniegšanas termiņš – līdz 2016.gada 1.jūnijam.
Dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā – traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī kravas pašpārvadājumiem. Dīzeļdegvielas daudzums tiks noteikts, ņemot vērā šādu sadalījumu atkarībā no audzējamās kultūras:
augkopība — 100 litri uz vienu hektāru,
augļkopība, ogulāji un dārzkopība — 130 litri uz vienu hektāru,
zālāju platības:
- ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru - 130 litru uz vienu hektāru;
- bioloģiskajās saimniecībās dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, — 130 litru uz vienu hektāru,
- dzīvnieku barības primāram ražotājam — 60 litru uz hektāru,
zeme zem zivju dīķiem — 60 litru uz hektāru,
citas kultūras un platības, kuras ir deklarētas un apstiprinātas vienotā platību maksājuma saņemšanai — 60 litru uz vienu hektāru.
Kārtība nosaka, to ka dīzeļdegvielu piešķir par to VPM (vienotais platību maksājums) saņemšanai deklarēto un apstiprināto platības hektāru, par kuru ir nodrošināti ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas vismaz 285 euro no hektāra (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu). Ja papuvju platības pārsniedz 30 procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kura ir pieteikta vienotā platības maksājuma saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa nepiešķir visai pieteiktai papuvju platībai.
Zemes apstrādāšanai zem zivju dīķiem lauksaimnieks ir tiesīgs iegādāties dīzeļdegvielu, ja:
audzē zivis vismaz 20 ha platībā;
akvakultūras nozares uzņēmums ir atzīts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterinārajām prasībām akvakultūras dzīvniekiem;
akvakultūras dzīvnieku novietne ir reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā.
Samazināto akcīzes nodokļa likmi nepiemēro grūtībās nonākušam lauksaimniecības produkcijas ražotājam, ja: kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, un kapitāls attiecīgajā gadījumā ietver kapitāldaļu uzcenojumu;
sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);
lauksaimniecības produkcijas ražotājam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai komersants atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai pēc kreditoru pieprasījuma tam varētu pieprasīt maksātnespējas procedūru;
lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;
lauksaimniecības produkcijas ražotājs neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas, rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

Cēsu novada pašvaldības Lauku attīstības speciāliste Evija Atvara konsultē lauksaimniekus Vaives pagasta “Kaķukrogā” katru pirmdienu un ceturtdienu no plkst.13.00 -17.00, un trešdienās no plkst 9.00 līdz 16.00 Cēsu novada domē, 301.telpā, Bērzaines ielā 5, Cēsīs. Kontaktinformācija konsultāciju saskaņošanai Evija Atvara m. tel.26687719, e-pasts evija.atvara@cesis.lv