
Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga uzruna Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā
Cēsnieki, novadnieki, tautieši! Šodien aprit 65 gadi kopš vairāk nekā 40 000 cilvēku visā Latvijā tika noziedzīgi aizvesti no savām mājām, realizējot komunisma monstra genocīdu pret Latvijas tautu. Un kaut arī pagājušais laiks un no dzimtenes atrauto dvēseļu skaits ir izmērāmi lielumi, tas, kas paliek neizmērojams mūsu tautas kolektīvajā apziņā, ir sāpju apjoms, ko nācās izciest, un tas netaisnīgums, kas bija jāpiedzīvo izsūtītajiem un viņu saimēm - pat bērniem un sirmgalvjiem netiekot apžēlotiem.
Deportācijas salauza ģimenes, salauza tautu un salauza valsti. Un bija jāpaiet vairāk nekā 40 gadiem, iekams varējām atkal atrast balsi, ar ko runāt par šo baiso laiku. Iekams varējām atrast balsi, lai runātu pretī tam zvērīgajam režīmam, kas gribēja iznīdēt ikvienu svabadu domu, ikvienu brīvību alkstošu latvieti.
Mums ir palaimējies, ka šodien varējām stāvēt Cēsu pils laukumā un par to runāt skaļi. Vietā, kur pirms 25 gadiem pirmo reizi drosmīgi pacēlām neatkarīgās Latvijas karogu. Runāt par to, par ko aizmirst nedrīkst. Vietā, kur pirms 65 gadiem sākās cēsnieku ceļš, ko aizmirst nedrīkst. Mums ir jāceļ balss, jo diemžēl pasaules atmiņa ir īsa.
Nav pieņemami, ka mūsdienu Eiropā laikā, kad jau sen pieveikts komunisma rēgs, mūsu kaimiņu tautām ir jāpiedzīvo tas pats, kas mums pēckara apstākļos. Brutāla pārspēka priekšā atņemta valsts, atņemta tautība un atņemtas mājas. Neko nevaicājot un neko nepaskaidrojot.
Šis skaudrais, pēkšņais atgādinājums par miera un iedomātās tautu draudzības trauslumu mums diemžēl ir pārlieku pazīstams. Tādēļ aicinu šodien ne tikai atcerēties un pieminēt savējos, bet arī skaidrot un atgādināt tos 65 gadus senos notikumus, kas radās vienai tautai lemjot tiesu par citām. Jo, ja Eiropa nemācīsies no šiem atgādinājumiem, vēsture ir lemta sevi atkārtot. Un to pieļaut nedrīkst.
Liels prieks par jauniešiem, kuri atceres pasākumā bija pulcējušies kuplā skaitā. Tas veido viņu vēstures apziņu. Īpašu paldies gribu veltīt Cēsu Valsts ģimnāzijas radošajai grupai "Piektdieņi" un viņu rādītajam uzvedumam "Ir nolauzts zars... ", kas patiesā, cilvēcīgā un emocionālā veidā pastāstīja par tā laika realitāti un ļāva ieskatīties emocijās, kas valdīja 1949.gada 25.martā un dienās pirms tā.
Tāpat gribu pateikt paldies Latvijas politiski represēto apvienības Cēsu nodaļai par vēsturiskās atmiņas glabāšanu un cilvēku pulcināšanu.
Gudras nācijas, lemjot par nākotni, skatās savā pagātnē. Neaizmirsīsim savu pagātni un skatīsimies uz gaišāku nākotni!
Cēsu novada domes priekšsēdētājs
Jānis Rozenbergs