Vēl šonedēļ Raiņa kvartālā apskatāma Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolas audzēkņu “Urban Sketching” plenēra izstāde, kurā ikvienam interesentam ir iespēja iepazīt pilsētas centrālo ielu - Raiņa ielu - no jauno mākslinieku skatījuma perspektīvas.

Vairāk kā divdesmit Mākslas skolas audzēkņi un viņu pasniedzēji septembra pirmajā nedēļā pulcējās atjaunotajā, radošajām industrijām paredzētajā Raiņa kvartāla korpusā. Tikai pirms pāris gadiem savu atdzimšanu vēl gaidošajās, bijušajās ražošanas telpās paralēli Cēsu mākslas festivāla laikmetīgo darbu izstādei tika organizēts arī Mākslas skolas jaunā mācību gada uzsākšanas pasākums. Šis apstāklis izgaismo pilsētas telpas, ielu un ēku nemitīgo mainīgumu un transformāciju, kur šodiena gana strauji ieņem rītdienas pagātnes lomu. Tāpēc jo būtiski pievērst uzmanību šķietami ikdienišķām lietām un vietām, izceļot to savdabību, unikalitāti, un mākslas plenērs ir lielisks veids, kā veikt šo uzdevumu.

Plenēru atklāja prezentācija par Raiņa ielas raksturu, telpisko un vēsturisko kontekstu, kā arī tika sniegts ievads “Urban Sketching” mākslinieciskās tehnikas būtībā. “Urban Sketching” primāri saistās ar pilsētvides atainošanu, fokusēšanos uz noskaņu un mirkļa fiksējumu. Mākslas darbs top brīvā, nepiespiestā plūdumā, bez detaļu slīpēšanas, ar zīmuli vai otu spontāni tverot tieši šeit un tagad redzamo un sajūtamo, izceļot neparastus rakursus, krāsu toņus un papildinot vizuālo tvērumu ar citu maņu sajūtām - kustību, skaņu, smaržu.

Šoreiz plenēra dalībnieku īpašais izaicinājums bija piesaiste noteiktai lokācijai - proti, mākslas skolas audzēkņu darba lauks ietvēra nevis visu pilsētu, bet tikai Raiņa ielu un tās tuvāko apkārtni. Turklāt dalībnieki sadalījās trīs grupās, kas attiecīgi strādāja katra savā gandrīz 1,5 km garās Raiņa ielas posmā. Pirmā grupa, kuras darbības lauks bija salīdzinoši īsākais, bet ar iezīmīgiem objektiem blīvākais ielas posms tirgus, stacijas laukuma un pilsētas bibliotēkas apkārtnē, īpašu uzmanību veltīja cilvēku kustības trajektoriju izpētei. Otrā mākslinieku grupa darbojās Raiņa ielas centrālajā daļā ar dinamiskāko, straujāko iedabu. Te jauniešu skicēs parādījās dominējošās auto infrastruktūras klātbūtne, tirdzniecības centru veidotā pilsētas horeogrāfija. Savukārt trešā plenēristu grupa savus vērīgos skatienus veltīja Raiņa ielas posmam, kurā atrodamas ainaviskas pērles un pastorālas noskaņas – ozolu aleja, 20.gs. pastkartēs populāra vecpilsētas panorāma ar Jāņa baznīcas smaili, Dubinska muižas bijušais dzirnavu dīķis un staltais, koši dzeltenais Cēsu alus darītavas pamatlicēja Jāņa Medņa savrupnams.

Mākslas skolas audzēkņu radītie darbi var kļūt par ietilpīgu Raiņa ielas vēstures liecību, kurā ne tikai notverts laikmeta gars un radīts ielas šodienas portretējums, bet arī manāmi pieskārieni pagātnei, vienlaikus iezīmējot nākotnes vīziju un iespējamos ielas attīstības pieturpunktus. Plenērs bija viena no projekta “Dzīvot-ies Raiņa ielā” aktivitātēm, kura mērķis ir ar kultūras norišu un vietējo iedzīvotāju līdzdalības palīdzību “iespējot” jaunu Cēsu pilsētas Raiņa ielas identitāti, tai skaitā pilsētnieku mentālajā kartē atklājot potenciālu attīstības telpu - teritoriju Raiņa ielā 15 jeb Ābeļdārzu.

Izstāde apskatāma līdz 6. novembrim Raiņa ielā 27, darba dienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 (ieeja pa galvenajām durvīm no Stacijas puses).

Projekts “Dzīvot-ies Raiņa ielā” tiek īstenots ar Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes finansiālu atbalstu.

Foto: Sabīne Beķere
Informāciju sagatavoja: Laura Kindzule, projekta “Dzīvot-ies Raiņa ielā” vadītāja