Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Sarunas muzejā: Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā

Sarunas muzejā: Uz kuru pusi ir atgriešanās? (Pēc)trimda vēsturē, dzīvesstāstos un literatūrā

Cēsu muzejs 9. maijā plkst. 11.00 aicina uz sarunām par latviešu trimdas un pēctrimdas pieredzi – par piederību, identitāti un robežām starp “savējiem” un “svešajiem”.

Pēc Otrā pasaules kara desmitiem tūkstošu latviešu bija spiesti pamest dzimteni un uzsākt dzīvi svešumā – ASV, Austrālijā, Kanādā, Rietumeiropā un citviet pasaulē. Izveidojās latviešu trimda, kuras ikdiena bija cieši saistīta ne tikai ar jaunas dzīves veidošanu, bet arī ar neatlaidīgu latviskās identitātes, valodas, kultūras un valstiskuma idejas uzturēšanu. Laikā, kad Latvija bija okupēta, trimda kļuva par nozīmīgu Latvijas neatkarības idejas nesēju un uzturētāju starptautiskajā telpā. Taču līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā sākās pēctrimdas laiks – daudziem tas nozīmēja gan no jauna apzināt savu piederību Latvijai, gan arī pieņemt lēmumu par atgriešanos uz dzīvi Latvijā.

Nedēļā, kad svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, Cēsu muzejs un Latvijas Universitātes Humanitārās fakultātes pētnieki ielūdz uz sarunām, kurā (pēc)trimdas pieredze tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem:

  • Vēsturniece Kristīne Beķere sniegs ieskatu latviešu trimdas vēsturē, īpaši pievēršoties Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanai trimdā,
  • Vēsturniece un dzīvesstāstu pētniece Maija Krūmiņa analizēs, kā Latvijas neatkarības atjaunošana ietekmēja trimdinieku dzīves un identitāti, balstoties personīgajos dzīvesstāstos,
  • Literatūrzinātnieks Elvis Friks pievērsīsies dramaturģes un prozistes Ainas Vāveres daiļradei, izgaismojot viņas saikni ar Cēsu novadu un (pēc)trimdas tēlojumu literatūrā,
  • Vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, kurš iepazīstinās ar Latvijas valsts karoga un ģerboņa vēstures materiāliem no latviešu trimdas sabiedriskā darbinieka un kultūrvēsturnieka Kārļa Dzirkaļa dāvinājuma Cēsu muzejam.

Sarunu pēcpusdiena piedāvās iespēju ielūkoties (pēc)trimdas pieredzē kā daudzveidīgā un mainīgā parādībā – no vēsturiskajiem procesiem līdz personīgām izvēlēm un kultūras izpausmēm.

Pasākums tiek organizēts projekta ”Pēctrimdas fenomens: transformācijas un pielāgošanās latviešu trimdas kopienā pēc 1991. gada” (nr. lzp-2024/1-0114) ietvaros. Ieeja bez maksas.

Datums: 2026. gada 22. aprīlis