Sapņot lielus sapņus nozīmē iedrošināties darīt lielus darbus. Šo pārliecību apstiprina jaunā mūsdienu mākslas izstāde “Atkalāčojums”, kas no 25. maija līdz 31. oktobrim skatāma Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā "Kalāči". Tās atklāšana pulcēja gan māksliniekus, gan mākslas interesentus, radot spēcīgu un iedvesmojošu satikšanās brīdi ar laikmetīgo mākslu, vēsturi un pašu sevi. Izstāde tapusi kā radošs dialogs ar 1995. gadā notikušo izstādi “Kalāčojums”. Tā piedāvā spilgtu starpdisciplināru skatījumu uz mākslu, vietu un laiku – šodien un pirms trīsdesmit gadiem.

1995. gada izstāde “Kalāčojums” bija viena no pirmajām laikmetīgās mākslas izstādēm ārpus Rīgas un tradicionālajām galeriju telpām. Tā paplašināja mākslas pieredzi, savijot poētisku un konceptuālu pieeju, interpretējot Eduarda Veidenbauma dzeju un rosinot pārdomas par vidi un identitāti. Tagad, pēc trim gadu desmitiem, “Kalāčos” atgriežas līdzīga iecere – veidot sarunu starp pagātni un tagadni, starp dažādām radošajām jomām un cilvēku iekšējo pasauli.

Izstādē piedalās šodien aktīvi un atzīti mākslinieki, kuru darbi aptver ne tikai vizuālo mākslu, bet arī literatūru un mūziku: Anda Lāce, Andris Breže, Andris Eglītis, Ēriks Božis, Haralds Matulis, Madara Gruntmane, Kristaps Ģelzis, jauniešu grupa “Veidenbauma 1. b. klase” un grupa “Preiļu konceptuālisti”. Viņi ir radījuši jaunus darbus īpaši šai izstādei, atsaucoties uz vietas, laika un Veidenbauma gara klātbūtni.

Izstādes apmeklētājiem būs iespēja ieraudzīt arī darbus no 1995. gada – autentiski saglabātas gleznas un instalācijas, kas tolaik radītas un joprojām glabājas muzejā: Miķeļa Fišera “Sveiciens no elles”, Jāņa Mitrēvica glezna uz teļādas, Ojāra Pētersona instalācija “Dzejnieka oranžais laiks”, Anitas Zabiļevskas “Venus von Milo”, Aijas Zariņas “Putns”, Dzintara Zilgalvja divas gleznas bez nosaukuma, kā arī fragmenti no Sarmītes Māliņas instalācijas “Ed. Weidenbauma iela”. Papildinot šo retrospektīvo skatījumu, eksponētas arī Jāņa Deināta fotogrāfijas, kas dokumentē 1995. gada izstādes tapšanu un atklāšanu.

Izstādes kuratore ir Ieva Astahovska, dizainu veidojusi arhitekte Līva Kreislere, bet iekārtojumu īstenojis izstāžu meistars Ansis Bergmanis. Kopā viņi radījuši telpu, kurā notiek pārlaicīga un daudzslāņaina saruna – starp māksliniekiem, skatītājiem, dzeju, ainavu un muzeju.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģions, Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma un Cēsu novada pašvaldība.

Projekts īstenots “Vidzemes kultūras programmas 2025” un VKKF mērķprogrammas ietvaros.