Cēsu Vēstures un mākslas muzejs 29. maijā ar kuplu viesu pulku, uzrunām, koncertu un jaunas izstādes atklāšanu svinēja savu 100. gadadienu. Gatavojoties šim notikumam, muzeja kolektīvs jau pirms 3 gadiem sāka veidot izstāžu ciklu “Ceļā uz muzeja 100”. Ekspozīcijas iepazīstināja ar spilgtām personībām, muzeja vadītājiem sarežģītos tā darbības posmos. 

Pirms 100 gadiem, 1925. gada 29. maijā, durvis apmeklētājiem vēra Latviešu senatnes pētītāju biedrības Cēsu nodaļas Vēsturiskais muzejs. Šis datums ir oficiāli fiksētā muzeja dzimšanas diena. Taču jau 1806. gadā Cēsīs darbojās Literārā biedrība, un tai bija arī savs kultūrvēsturisko priekšmetu krājums. Savukārt Dzimtenes pētīšanas biedrība, kas dibināta 1909. gadā, mantoja Literārās biedrības krājumu un ekspozīciju izvietoja Harmonijas nama telpās. Tāpēc var droši teikt, ka vēstures pētīšana un tās vērtību glabāšana ir nozīmīga Cēsu identitātes daļa. 

Atklājot Cēsu muzeja 100 gadu svinības, iestādes direktore Elīna Kalniņa akcentēja atmiņu institūciju nozīmi demokrātijas vērtību glabāšanā un pārmantošanā. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs informēja, ka lielākajai dāvanai – jaunajai muzeja krājuma glabātuvei – jau pilnā sparā rit projektēšana, un pēc trim gadiem jānoslēdzas arī ēkas būvdarbiem. Ilggadējais Cēsu muzeja direktors Ivars Zukulis emocionāli pateicās savai “muzeja “zelta laikmeta” komandai. Kolēģiem, ar kuriem kopā bija prieks un gandarījums īstenot vispārdrošākās idejas”. Viņš arī novēlēja muzejnieku jaunajai paaudzei būt priekšteču cienīgiem un turēt augstu profesionalitātes un aizrautības latiņu. 

Kultūras ministrijas Atzinības rakstus saņēma pieredzējušie “zelta laikmeta” muzeja speciālisti Dace Tabūne, Vija Rozentāle un Tālis Pumpuriņš.  

Simtgadei veltītā izstāde “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” skatāma Jaunās pils 4. stāva izstāžu zālē. Tā tapusi radošā sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas speciālistiem. Jubilejas izstādes autori ir Cēsu muzeja galvenā speciāliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle, Nacionālās bibliotēkas pētniece, vēstures zinātņu doktore Kristīne Zaļuma, māksliniece Dace Džeriņa.