Cēsu Vēstures un mākslas muzejā Jaunajā pilī, Pils laukumā 9 no 22. februāra apskatāma izstāde no Tukuma muzeja „Liecinieki. Latvijas piļu un kungu māju interjeri 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā”.

Izstādes atklāšanas pasākumā Jaunās pils Bēniņu izstāžu zālē 22. februārī plkst. 14.00 tikšanās ar izstādes autoriem mākslas zinātniekiem Inu Līni un Daini Bruģi.

Izstāde veidota kā atgādinājums par Latvijas muižu kultūras kādreizējo spožumu, apliecinājums – par klasisko mākslas vērtību nezūdošo lomu mūsdienās, rosinājums – domāt par muižu kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, jo pēdējo nepilnu simts gadu laikā Latvija ir zaudējusi milzīgu skaitu nozīmīgu muižu arhitektūras pieminekļu, bet piļu un kungu māju interjeri skatāmi tikai senos fotoattēlos un retos zīmējumos.

Latvijas muižu kultūrvēsturiskais mantojums ir viens no tiem Latvijas kultūras slāņiem, ar kuru var pamatoti lepoties, jo muižu ansambļu arhitektūra un tajos integrētās mākslas vērtības jau 18. – 19. gadsimtā neatpalika no daudzu citu Eiropas valstu aristokrātiskās kultūras aktualitātēm. Savās spožākajās izpausmēs šajā sfērā atrodamas pat Eiropas līmenī pamanāmas un atzīmējamas parādības.

Izstādē eksponētie mākslas darbi, mēbeles un lietišķās mākslas priekšmeti, kas cauri laikmetu kolīzijām ir saglabājušās līdz mūsdienām, atradušies dažādās Latvijas muižu pilīs un kungu mājās - Aizupē, Ēdolē, Jaunaucē, Jaungulbene, Mežotnē, Paltmalē, Pastendē, Ozolu muižā un Zaļā muižā. Šobrīd tos glabā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rundāles pils muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Cēsu vēstures un mākslas muzejs, Tukuma muzejs un privātas kolekcijas.

Apskatāms arī bagātīgs ilustratīvais materiāls – piļu interjeru fotogrāfijas, kas uzņemtas 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumam. Fotomateriāls atlasīts Herdera institūta Mārburgā (Vācija) foto arhīvā, Filipa universitātes Mārburgā Mākslas vēstures institūta fotoarhīvā "Bildarchiv Foto Marburg", kā arī Rundāles pils muzejā, Latvijas Nacionālā vēstures muzejā, Jēkabpils vēstures muzejā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Pieminekļu dokumentācijas centrā. Papildus sniegts ieskats arī katras muižas un tās īpašnieku dzimtas vēsturē.
Izstādē eksponētie priekšmeti ir neaptverami niecīga kādreiz milzīgās bagātības daļa. Tie ir „dzīvi” Latvijas muižu kultūras liecinieki.

Foto: No Tukuma muzeja arhīva. Ipolitas Marijas Sforcas portrets. Veidots pēc Frančesko Lauranas (ap 1430 – pirms 1502) marmora oriģināla (Itālija, pēc 1465. g.), tēlnieks nezināms. Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs