Viens no Cēsu – 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsētas pīlāriem ir Cēsu novada ģēniji, un šādi godinām viņu piemiņu. Dobes izveidotas dažādās pilsētas vietās, ļaujot garāmgājējiem iepazīt gan māksliniekus, gan krāšņu augu kompozīciju, kas simboliski atklāj viņu raksturu un devumu Latvijas kultūrai.

Dižgaru dobes atrodas:

• Pie Vienības laukuma – Andrejam Žagaram veltīta dobe ar plūstošu, dinamisku augu rakstu.
• Pie Raunas vārtiem – brāļu Kaudzīšu dobes ar kontrastējošiem stādījumiem, kas atspoguļo viņu atšķirīgās personības.
• Maija parkā – Kārļa Skalbes dobe ar brīvu, saulrieta toņos veidotu kompozīciju.
• Gaujas ielā, Līvu laukuma lejasdaļā – Eduarda Veidenbauma dobe ar neregulāru formu un gaisīgām graudzālēm.
• Smilšu laukumā – Jāņa Poruka dobe ar romantiskiem un sapņainiem krāsu akcentiem.
• Piebalgas ielā – Emīla Dārziņa gaisa dārzi ar harmonisku, apļveida stādījumu.

Katrai dobei līdzās izvietota informatīva planšete ar aprakstu par mākslinieku un augu simboliku. Tādējādi pastaiga pa Cēsīm kļūst arī par ceļojumu Latvijas kultūras vēsturē. Aicinām ikvienu iepazīt šos īpašos stādījumus un atcerēties, ka mūsu pilsētas un novada identitāti veido cilvēki un idejas, kas turpina iedvesmot arī šodien.

Kas zīmīgi – no 2021. gada līdz 2025. gadam Latvijā svinam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. Tolaik, 1525. gadā, tika iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, aizsākot mūsu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviski rakstītais un grāmatā iespiestais vārds ir kļuvis par vienu no nācijas stūrakmeņiem, un šis 500 gadu ilgais ceļš un autori, kas valodu kopuši un piepildījuši, ir nozīmīga Latvijas vēstures daļa, kuru cildinām arī šodien.