
Pirmdien, 6.jūnijā, Rāmuļu pamatskolā vairāk nekā 50 skolēni piedalījās izzinošā seminārā un interaktīvās darbnīcās “Pļavas rīts”. Pasākuma mērķis bija ne tikai iepazīstināt skolēnus ar zālāju nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, bet arī iesaistīt viņus pļavas izziņas praktiskajās nodarbībās.
Pirmdien, 6.jūnijā, Rāmuļu pamatskolā vairāk nekā 50 skolēni piedalījās izzinošā seminārā un interaktīvās darbnīcās “Pļavas rīts”. Pasākuma mērķis bija ne tikai iepazīstināt skolēnus ar zālāju nozīmi dabā un cilvēka dzīvē, bet arī iesaistīt viņus pļavas izziņas praktiskajās nodarbībās.
Semināra ievadā Baltijas Vides Foruma vides eksperts Edgars Bojārs atraktīvā un ilustratīvi bagātīgā prezentācijā pastāstīja, kā tad īsti atšķiras zālājs no zāliena, kā Latvijā radušies zālāji, kāpēc zālājiem Latvijas dabā ir grūti izdzīvot un kāpēc nepieciešama cilvēku līdzdarbība zālāju uzturēšanā, kā arī par labumiem, ko zālāji sniedz cilvēkiem un kas jādara, lai zālāji saglabātos.
Pēc tam bērni tika sadalīti grupās, lai dotos uz trīs praktiskajām darbnīcām.
Pirmajā – pētnieciskajā – darbnīcā bērni pļavā netālu no skolas pētīja augus, mācījās to nosaukumus, skaitīja sugu daudzveidību vienā kvadrātmetrā un klausījās dabas skaņas.
Otrajā – praktiskajā – darbnīcā jau notika aktīvāka darbība un bērni paši piedalījās dabiskā zālāja atjaunošanā, sējot sēklas iepriekš sagatavotos deviņos 1 m
2 lielos parauglaukumos un pirms sēšanas augsni sagatavojot dažādos veidos: 3 parauglaukumus bērni uzraka, 3 parauglaukumus uzkaplēja, bet pārējos 3 parauglaukumus tikai nogrāba iepriekš nopļauto zāli. Kad dabiskā zālāja seklās tika izkaisītas sagatavotajā augsnē, bērni zemi aplēja arī ar ūdeni – karstais laiks bija to pamatīgi izžāvējis. Rāmuļu skolas bērniem tālākais uzdevums ir vērot, kas notiks katrā parauglaukumā – kā izdīgs sēklas un augs dažādi pļavas augi.
Savukārt trešajā – izzinošajā – darbnīcā lielākie skolēni piedalījās viktorīnā un sacentās pareizo atbilžu meklēšanā uz jautājumiem, kur bija nepieciešamas gan zināšanas, gan atjautība, kā arī risināja krustvārdu mīklu par pļavas augiem. Savukārt mazākie bērni risināja krustvārdu mīklas vieglāko versiju, kā arī lika puzles ar dažādiem pļavu attēliem.
Pasākuma noslēgumā bērni atzina, ka viņiem vislabāk patika rakt zemi, uzzināt, cik dažādos interesantos vārdos var nosaukt pļavas augus, kā arī piedalīties viktorīnā. Visi bērni tika arī pie mazām balvām – dabiskā zālāja sēklu maisījuma, zīmulīša un Cēsu novada nozīmītes.
Pasākums tika rīkots projekta “Integrēta plānošanas pieeja zālāju dzīvotspējai” ietvaros, ar Cēsu novada pašvaldības atbalstu un piedaloties ekspertiem no Baltijas Vides Foruma.