Ceturtdien, 30. aprīlī, Cēsīs notiek reģionāla konference “Māksla un kultūra kā stratēģija: domāšanai, radīšanai, cilvēcībai”, ko organizē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) īstenotā ESF+ projekta “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību.

Konferencē pulcējas ap 400 pedagogi un izglītības iestāžu vadības komandu pārstāvji no visas Latvijas, lai aktualizētu mākslas un kultūras nozīmi mūsdienīgā izglītībā, kā stratēģiju domāšanas attīstīšanai, radošuma veicināšanai un cilvēcisko vērtību stiprināšanai.

Konference norisinās vairākās Cēsu kultūrvietās - Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, Cēsu Centrālajā bibliotēkā, Cēsu muzejā un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā, pulcējot pirmsskolu, vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu mākslas un kultūras jomas pedagogus, kā arī skolu vadītājus.

Konferences atklāšanā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre uzsvēra, laikā, kad īpaši izceļam tehnoloģiju un eksakto zinātņu nozīmi, tikpat svarīgi ir stiprināt spēju domāt patstāvīgi, radīt un saglabāt cilvēcību. Mākslas un kultūras izglītība palīdz ieraudzīt vairāk, domāt dziļāk un meklēt savu balsi, vienlaikus attīstot spēju ne tikai radīt darbus, bet arī veidot pašam sevi. Tas nav papildu elements izglītībā - tas ir viens no valsts pamatiem. Sabiedrībai ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj gan analizēt, gan sajust un radīt jēgu.

Konferences ievadā dalībniekus uzrunāja arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas padomes priekšsēdētājs Atis Egliņš-Eglītis: "Liels prieks, ka konference notiek tieši Cēsīs, kas izsenis ir zināma kā ļoti radoša un drosmīga Latvijas pilsēta. Arī mūsdienās dažādas kultūras un mākslas aktivitātes notiek ik uz soļa - no koncertzāles līdz pilsētas skvēriem. Radošums mūsdienās nepazīst robežas. Tas ir svarīgs ne tikai mākslā un kultūrā, bet bieži vien tas ir vēl svarīgāks it kā ļoti neradošās nozarēs. Piemēram, es ģeometriju uzskatu par vienu no radošākajiem priekšmetiem. Tomēr radošums mūsdienās ir jākopj un jāattīsta. Tādēļ ļoti svarīgi radošās domāšanas prasmi lolot, īpaši skolās, kā arī radīt vidi radošuma iespējām un izaugsmei."

Muzikālu sveicienu konferences dalībniekiem sniedza Cēsu novada jaunie talanti, apliecinot mākslas izglītības nozīmi jaunās paaudzes attīstībā.

“Šodien arvien skaidrāk redzam, ka profesionālais atbalsts pedagogiem nav tikai par metodēm vai instrumentiem - tas ir arī par spēju ieraudzīt vērtību ikdienā, iedvesmoties un iedvesmot citus. Arī šķietami parastā vidē iespējams saskatīt izaugsmes iespējas un radīt vidi, kurā mācīšanās kļūst dziļāka, jēgpilnāka un krāsaināka. Mūsu uzdevums ir palīdzēt pedagogiem šo skatījumu stiprināt un attīstīt,” uzsver VIAA Pedagogu profesionālā atbalsta departamenta direktore Dana Narvaiša.

Konferencē VIAA valsts metodiķes akcentēja mākslu kā nozīmīgu stratēģiju mūsdienu izglītībā. Tika uzsvērts, ka māksla un kultūra nav tikai mācību saturs, bet pieeja, kas palīdz attīstīt domāšanu, radošumu un cilvēciskās vērtības. Māksla kā stratēģija izglītībā veicina spēju domāt daudzdimensionāli un ieraudzīt problēmas plašākā kontekstā. Tā stiprina radošumu kā būtisku prasmi, kas nepieciešama gan mācību procesā, gan ārpus tā, vienlaikus attīstot arī empātiju un vērtībās balstītu rīcību. Šāda pieeja palīdz veidot personību, kas spēj ne tikai analizēt un radīt, bet arī izprast citus un pieņemt atbildīgus lēmumus.

Konferences ievadā iedvesmas lekcija “Laikmetīga māksla un kultūra mūsu drošības pamats”, ko vada kino un teātra režisore, mākslas projektu autore un filozofe Krista Burāne, rosinot pedagogus domāt par mākslas lomu sabiedrības attīstībā un cilvēka brīvības izpratnē.

Konferences mērķis ir aktualizēt mākslu un kultūru kā nozīmīgu jomu, kurā nepārtraukti rodas jauni paņēmieni domāšanas, radošuma un vispārcilvēcisko vērtību attīstīšanai. Mākslai un kultūrai piemīt spēcīgs intelektuāls un radošs potenciāls, kas palīdz izprast sevi un apkārtējo pasauli, kā arī aktīvi piedalīties tās pilnveidē. Šajā procesā nozīmīgākais ceļvedis jaunajai paaudzei ir skolotājs.

Dienas turpinājumā pedagogi piedalās 13 meistarklasēs, kas aptver kultūras un mākslas, literatūras, mūzikas, teātra mākslas un vizuālās mākslas jomas. Tajās tiek piedāvāti praktiski paņēmieni un pieejas darbam ar skolēniem, stiprinot radošumu, kritisko domāšanu un līdzdalību mācību procesā.

Pēcpusdienā norisinās piecas pieredzes stāstu sesijas mācību priekšmetos, kuras vada VIAA valsts metodiķes, akcentējot labās prakses piemērus un pedagogu profesionālo pieredzi dažādās izglītības jomās. Dalībniekiem ir iespēja iepazīt gan praktiskas metodes darbam klasē, gan kolēģu pieredzi un inovatīvas pieejas mācību procesā. 

Konference ir daļa no reģionāla cikla, kas turpināsies arī citviet Latvijā, nodrošinot pedagogiem iespēju pilnveidot profesionālās kompetences un stiprināt sadarbību.

Konference apliecina, ka māksla un kultūra nav tikai izglītības saturs, bet stratēģiska pieeja, kas palīdz attīstīt domājošu, radošu un cilvēcīgu personību, un pedagogs šajā procesā ir būtisks virzītājspēks.

Konference noslēgsies ar kopīgu izvērtējumu, tīklošanos un muzikālu priekšnesumu no Cēsu 1. pamatskolas pūtēju orķestra, orķestra vadītājs Jānis Jansons, stiprinot profesionālo kopienu un veicinot sadarbību turpmākai izglītības attīstībai.

Foto no konferences pieejami VIAA Flickr kontā (albums tiek papildināts konferences norises laikā).