Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027

Cēsis ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027 gadā

Cēsu novada dome 2019.gada 23.maijā konceptuāli atbalstīja Cēsu dalību konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” (EKG).

Ar šo lēmumu, Cēsis oficiāli sāk virzību uz kļūšanu par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un šī ir otrā reize, kad pilsēta pretendēs uz šo titulu. Kopā ar Liepāju un Rīgu, Cēsis 2008.gadā sacentās, lai kļūtu par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014, un toreiz šo titulu ieguva Rīga. Kad Cēsis konkursam pieteicās pirmo reizi, tā bija līdz tam mazākā pilsēta, kas jebkad izvirzījusi savu kandidatūru kļūšanai par Eiropas Kultūras galvaspilsētu.

Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un EKG darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis stāsta par ieguvumiem, ko dalība konkursā nesīs Cēsīm: “Eiropas Kultūras galvaspilsēta ir lieliska iespēja pašvaldībām, kuru izmantojot var attīstīt gan kultūras sektoru, gan ekonomiku vienlaicīgi. Šis statuss kalpotu arī kā noderīgs rīks pilsētas diplomātijā un starptautiskās atpazīstamības veidošanā. Tas šodien ir ļoti svarīgi, lai spētu piesaistīt gan kultūras profesionāļu uzmanību, gan arī papildu finansējumu kultūras pasākumiem un kultūras iestāžu infrastruktūrai. Eiropas pieredze turklāt liecina, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss nodrošina ilgstošu pozitīvu ietekmi uz reģionālo attīstību, tātad tā iegūšana būtu ieguvums ne tikai Cēsīm, bet visai Vidzemei.”

Cēsu novada dome par galvenajiem mērķiem, izstrādājot konkursa pieteikumu, noteikusi:

  • Cēsu kultūras telpas attīstīšanu un reģionālās un starptautiskās sadarbības kultūrā un citās starpdisciplinārās nozarēs stiprināšanu;
  • nacionālas un starptautiskas nozīmes kultūras notikumu piesaisti Cēsīm;
  • kultūras un radošo industriju ekonomiskās attīstības veicināšanu;
  • kultūras nozares kapacitātes stiprināšanu, īstenojot Eiropas sadarbības projektus;
  • kultūrtūrisma veicināšanu un attīstību;
  • pilsētas atpazīstamības veicināšanu, kā arī kultūras un tūrisma infrastruktūras uzlabošanu.

Kopš 2008.gada, kad Cēsis pirmoreiz virzīja savu kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanai, novada kultūras dzīve kļuvusi ievērojami bagātāka un intensīvāka. Cēsu kultūras infrastruktūru papildinājusi koncertzāle “Cēsis”, kas jau piecus gadus piedāvā baudīt pasaules līmeņa koncertus, teātra izrādes un kino programmu, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju ne tikai no Latvijas, bet arī kaimiņvalstīm. Audzis Cēsu Mākslas festivāls, starptautisku atzinību izpelnījies festivāls “Čello Cēsis”, kam vienīgajam Latvijā piešķirts Festivālu asociācijas veidotais Eiropas ievērojamāko festivālu kvalitātes zīmols “EFFE Label”. Ieguldīti apjomīgi līdzekļi arī kultūras mantojuma saglabāšanā, konservējot un restaurējot Cēsu pils kompleksu un Cēsu Sv.Jāņa baznīcu.

“Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” pieteikuma izstrādes darba grupa vienojusies par šādiem pieteikuma pīlāriem:

VIDE un KLIMATS

Kā varam palīdzēt dabai, izmantojot kultūru? Kā varam sarunāties un atjaunot kontaktu ar dabu? Kā varam padarīt mūsu vidi par vienu lielu kultūras telpu? Uz šiem jautājumiem meklēsim atbildes, veidojot Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu.

IZGLĪTĪBA

Kā kultūra var palīdzēt mums tapt vēl izglītotākiem? Kā kultūra var iedvesmot jauniem sasniegumiem? Kā kultūra var palīdzēt mums iegūt globālas zināšanas? Uz šiem jautājumiem meklēsim atbildes, veidojot Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu.

DEMOKRĀTIJA

Kā kultūra var nākt talkā, lai runātu par demokrātiju? Varbūt kultūra pati ir demokrātija? Kā runāt par demokrātiju, izmantojot kultūras projektus? Uz šiem jautājumiem meklēsim atbildes, veidojot Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikumu.

 

Eiropas Komisija jau 2015.gadā Cēsis ierindojusi starp 70 Eiropas kultūras lielpilsētām līdzās, piemēram, Amsterdamai, Lisabonai, Vīnei un Barselonai. Tāpat 2017.gadā Cēsu īstenotā kultūrpolitika 83 kultūras pilsētu konkurencē ieguvusi starptautisku atzinību kā labās prakses piemērs pasaules pašvaldību apvienības “United Cities and Local Governments” Kultūras padomes konkursā.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai.

Vienības laukumā īpaši zvaigžņota eglīšu rotāšanas akcija

Šogad Vienības laukumā cēsniekus un pilsētas ciemiņus priecē ne vien ierastā, lielā svētku egle, bet arī mazās eglītes, kuras aicinām izrotāt ar “Eiropas kultūras galvaspilsētas” (EKG2027) logo zvaigznēm.

“Šis ir īpašāks gads – tas arvien skaidrāk iezīmē, ka nozīmīgas lietas ir paveicamas tikai kopā! Sekmīga dalība Eiropas kultūras galvaspilsētas konkursā ir iespējama tikai, darbojoties lielā un saliedētā komandā! Un šī komanda esam mēs visi – cēsnieki un topošā Cēsu novada iedzīvotāji!”, uzsver Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

“Aicinu un priecāšos, ja ar EKG zvaigzni izrotāsi savu mājvietu, tās logus, savu eglīti un arī mazās eglītes Vienības laukumā, kas šogad uzstādītas īpaši šim mērķim. Radīsim svētku sajūtu kopā! Droši izgatavo arī citāda izskata zvaigznīti, ko iekarināt logā vai Vienības laukuma eglītēs! Jo vairāk zvaigžņu mēs būsim, jo bagātāki un stiprāki kļūsim!”, turpina Egliņš-Eglītis.
 
EKG2027 trafarets pieejams ŠEIT.
 


Trafareti drukātā veidā no 18.decembra būs pieejami Cēsu novada pašvaldībā, Cēsu Centrālajā bibliotēkā, Cēsu klīnikā, kā arī vairākos Cēsu tirdzniecības centros.
 
Esam radoši! Rotājums var kalpot arī kā vēstījums draugiem, kurus citādāk šajā laikā nesanāks satikt. 

Fotogrāfiju ar savu rotājumu sūti Cēsu novada pašvaldībai Facebook vēstulē uz @Cesu_novads un papildus atzīmē #cēsis2027 un #cēsuzvaigznes, lai mēs visi ieraugām Cēsu zvaigznes.

Piecu oriģinālāko rotājumu autori dāvanā saņems īpašus EKG2027 suvenīrus no Cēsu novada pašvaldības.

Cēsis ar vēl vairākām Latvijas pašvaldībām kandidē uz “Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” titulu, un pirmā šī konkursa izvērtēšana ir jau 2021.gada vasarā.

 
 
Cēsu pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētai 2027 ieguvis vizuālo identitāti
Cēsis turpina spert aktīvus soļus kandidēšanai uz 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas (EKG) titulu, un 26. novembrī Cēsu novada domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja apstiprināja iepriekš izsludinātā atklātā vizuālās identitātes konkursa uzvarētāju. Kopā konkursam bija pieteikts 61 darbs, kurus nedēļas garumā vērtēja desmit dažādu jomu speciālisti.
 
Oktobra vidū tika izsludināts atklāts vizuālās identitātes konkurss notikumam “Cēsis – Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2027” un paziņots Cēsu EKG pieteikuma radošais koncepts – zvaigzne. Pēc konkursa žūrijas vērtējuma un domes komitejas apstiprinājuma par konkursa uzvarētāju kļūst Jānis Bremmers, kura darbs tiks izmantots par pamatu pašvaldības vizuālajai komunikācijai ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu.
 
“Lielais iesniegto darbu skaits un to augstā kvalitāte noteikti nepadarīja vērtēšanas komisijas darbu vienkāršu, tāpēc saku lielu paldies žūrijai par ieguldīto darbu un laiku, lai kopīgi nonāktu pie uzvarētāja! Un, protams – vislielākais paldies visiem konkursantiem, kuru spilgtās skices iemirdzējās unikāli radošā ideju zvaigznājā! Konkursa popularitāte vēlreiz apliecina uzņemtā kursa aktualitāti un nozīmību. Tas dod spēku un iedvesmu paveikt lielas lietas! Mēs varam un varēsim sev kārtējo reizi apliecināt, ka Cēsis, tās cilvēki un pasākumi ir zvaigznes,” akcentē Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs un EKG darba grupas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.
 
Konkursa žūrija sastāvēja no savas jomas profesionāļiem:
Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Barbara Ābele;
Žurnālists, režisors un kinoproducents Gints Grūbe;
Cēsu pilsētas Mākslas skolas direktora p.i., Koprades mājas SKOLA6 valdes loceklis Jānis Ķīnasts;
Dailes teātra direktors, Cēsu novada domes deputāts Juris Žagars;
Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde;
Tēlnieks Matiass Jansons, mākslinieks Ritums Ivanovs;
Pašvaldības vecākais komunikācijas speciālists Aleksandrs Abramovs;
“Cēsu Kultūras un Tūrisma centra” direktore Andra Magone;
Pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.
 
Kā min darba autors, “logo veidots tā, lai tam uzreiz ir skaidrs vēstījums un tas būtu saprotams ikvienam – cēsniekiem, ciemiņiem, kā arī ārzemniekiem. Tas liek skaidri saprast, ka 2027 ir gan skaitlis, gan zvaigznes, kas mirdz un šajā gadā mirdzēs Cēsīs.”
 
“Logo veidots askētisks, saglabājot jau esošo, spēcīgo Cēsu pilsētas vizuālo identitāti. Es iespaidojos no zvaigznes, mirdzuma, stariem. Skaitļi un stari ir vienāda biezuma un lieluma, lai logo simbolu veidotu saturīgu un spēcīgu. Logo stari ir nevienmērīga garuma, kas rada mirdzuma un spīduma efektu. Vizuālās identitātes pamata krāsa ir Cēsu zilā, taču tā ir viegli adaptējama un pielāgojama citām krāsām, kas asociējas ar konkrētiem pasākumiem vai virzieniem. Tāpat vizuālā identitāte paver plašas iespējas dažādām vajadzībām – mājas lapai, pilsētvidei, plakātiem, žurnāliem u.t.t.”, turpina Bremmers.
 
Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukums 2027.gadā tiks piešķirts vienai Latvijas un vienai Portugāles pilsētai. Šī ir otrā Cēsu kandidēšana, uz 2014.gada titulu piekāpjoties Rīgai.