
Otrdien, 26.maijā, Cēsu Izstāžu namā aizvadīts seminārs “Mobilitāte Cēsīs: dati un rīcības virzieni”, pulcējot dažādu Latvijas pašvaldību pārstāvjus, mobilitātes un teritorijas plānošanas speciālistus, valsts institūciju pārstāvjus un cēsniekus.
Semināra mērķis bija aktualizēt datos balstītu pieeju mobilitātes attīstībai Cēsīs, pievēršot uzmanību iedzīvotāju vajadzībām, pārvietošanās paradumiem un pilsētvides izaicinājumiem. Diskusijās vairākkārt izskanēja doma, ka mobilitāte nav tikai infrastruktūras jautājums, bet arī cilvēku ikdienas paradumu, drošības un dzīves kvalitātes jautājums.
Cēsu novada pašvaldība seminārā dalījās Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “SUMPs for BSR” pieredzē, ieviešot pagaidu velojoslas, uzstādot slēdzamas velonovietnes, veicot iedzīvotāju pārvietošanās paradumu pētījumus, veloinfrastruktūras auditu un satiksmes datu ievākšanu ar viedajām kamerām. Pašvaldības pārstāvji uzsvēra, ka kvalitatīvi dati ir būtisks priekšnoteikums pārdomātu infrastruktūras lēmumu pieņemšanā. Prezentāciju papildināja Gdaņskas Universitātes asociētais profesors un ilgtspējīgas mobilitātes plānošanas un monitoringa eksperts Marcin Wolek, daloties Baltijas jūras reģiona pieredzē datos balstītas mobilitātes plānošanā.
Pētījumu kompānijas KANTAR prezentētie mobilitātes pētījuma dati palīdzēja precīzāk identificēt iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un problemātiskākās mobilitātes jomas Cēsu novadā. Dati apliecināja, ka pārvietošanās izvēles lielā mērā nosaka pieejamā infrastruktūra un alternatīvas, vienlaikus izgaismojot sabiedriskā transporta, velo infrastruktūras un satiksmes organizācijas izaicinājumus.
Satiksmes ministrijas pārstāvji Sergejs Lukins un Viktorija Tabakurska seminārā akcentēja, ka ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai pašvaldībām nepieciešams ne tikai finansējums infrastruktūras projektiem, bet arī vienota pieeja datu izmantošanā, metodiskais atbalsts un ilgtermiņa sadarbība starp valsts un pašvaldību līmeni.
Transporta pakalpojumu platformas Bolt pārstāvis prezentācijā aktualizēja, ka elektroskūteri Cēsīs kļuvuši par ikdienas mobilitātes daļu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Vienlaikus tika uzsvērts, ka mikromobilitātes attīstībai nepieciešama nepieciešama droša un skaidri organizēta pilsētvide, kas ir ērta dažādiem pārvietošanās veidiem.
Savukārt biedrības Latvian Cycling Girls pārstāves Zane Kalverša-Ķeņģe un Sveta Dreimane aicināja mobilitāti uztvert nevis kā pretstatu starp auto un velobraucējiem, bet kā jautājumu par drošu līdzāspastāvēšanu kopīgā pilsētvidē.
Paneļdiskusijā “Kam pieder infrastruktūra un kurš gatavs piekāpties?” tika diskutēts par to, kam pilsētvidē tiek piešķirta prioritāte un kā pieņemt mobilitātes lēmumus situācijās, kur vienlaikus nav iespējams pilnībā apmierināt visu sabiedrības grupu vajadzības. Diskusijā īpaši tika aktualizēts jautājums par līdzsvaru starp autotransporta, gājēju, velobraucēju un mikromobilitātes lietotāju vajadzībām, kā arī par politisko drosmi pieņemt ilgtermiņā nepieciešamus, bet ne vienmēr populārus lēmumus.
Seminārs īstenots ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “SUMPs for BSR” atbalstu.