Viņķele: Cēsu klīnika ir paraugs reģionālajā veselības aprūpē; saglabās pakalpojumu līmeni

Cēsu klīnikas paveiktais, sekmējot kvalitatīvu, modernu un pieejamu veselības aprūpi, vērtējams kā paraugs reģionālajām veselības aprūpes iestādēm. Līdz ar to sagaidāms, ka Cēsu klīnikā pēc slimnīcu līmeņu revīzijas tiks saglabāts sniegto pakalpojumu apjoms. Tā pēc attālinātās sarunas ar Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāju Ingūnu Liepu un Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu akcentēja veselības ministre Ilze Viņķele.

To kā ļoti būtisku visa reģiona veselības aprūpei novērtēja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, pateicoties veselības ministrei par novērtējumu un piebilstot, ka “klīnikas pakalpojumus izmanto visi bijušā Cēsu rajona un topošā apvienotā Cēsu novada reģioni – Amata, Līgatne, Jaunpiebalga, Pārgauja, Priekuļi, Vecpiebalga, un vēl plašāk – teju visā Vidzemē. Tāpēc jo īpaši svarīgi, ka klīnika attīstās, modernizējot infrastruktūru un – pats galvenais – arvien piesaistot jaunus ļoti augstas raudzes profesionāļus”.
 

Sarunas laikā tika skarti arī jautājumi par ģimenes ārstu pieejamības plānošanu Cēsu reģionā, kā arī – par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izaugsmi un attīstību, lai spētu nodrošināt arvien pieaugošo pieprasījumu.
 

“Cēsu klīnika un tās darbs ir apliecinājums, kā pašvaldība, dziļi izprotot veselības aprūpes nozīmi un spējot tās vadībā piesaistīt pieredzējušus profesionāļus, var panākt izcilu rezultātu arī ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Šodien redzējām skaidru attīstības vīziju un pietiekami ambiciozus attīstības plānus – 10 ballu skalā Cēsīm noteikti pienākas pelnīts 10,” sacīja ministre, piebilstot, ka “šis ir pamudinājums citām pašvaldībām, kurām svarīgi attīstīt veselības aprūpes pakalpojumu, braukt vai attālināti pieteikties vizītē uz Cēsīm”.
 

Tāpat ar Cēsu klīniku tika pārrunāts jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis, kas līdz šim tika testēts, balstoties uz trīs slimnīcu datiem: Cēsu klīnikas, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas.
 

Ņemot vērā Cēsu klīnikas relatīvi mazāko mērogu un gatavību jaunā modeļa ieviešanai, tieši Cēsis kļūs par tā pilotprojektu. Kā uzsver ministre, jaunais modelis neparedz atteikšanos no Veselības aprūpes finansēšanas likumā ierakstītā ārstniecības personu atalgojuma pieauguma. Tieši otrādi – kopumā jaunā atalgojuma modeļa izstrādē iesaistītie nozares profesionāļi to vērtē pozitīvi, un modelis jau tagad tiekot atzinīgi novērtēts kā rīks, kas ne tikai nodrošinātu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumu, bet arī ir vienlīdzīgs un saprotams pašiem lietotājiem.
 

Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa arī iepazīstināja ministri ar paveikto. Lai tuvotos mērķim nodrošināt mūsdienīgu diagnostiku, ārstēšanu mājīgā vidē ar individuālu pieeju katram pacientam, pēdējo gadu laikā modernizēti procesi, piesaistīti jauni, spējīgi speciālisti, iegādātas mūsdienīgas medicīniskās tehnoloģijas, turpinās infrastruktūras uzlabojumi.
 

“Šoruden sāksies pārmaiņu redzamākā daļa – ārstniecības korpusa pārbūves darbi. Var teikt, esam tikuši līdz kalna korei, aiz kuras jau redz mūsu ieceru realizēšanos – klīniku kā modernu un 21.gadsimta prasībām atbilstošu ārstniecības iestādi Cēsu un apkārtējo novadu iedzīvotājiem,” sacīja I.Liepa, piebilstot, ka “šādai Cēsu klīnikai ir nākotne un sava noteikta vieta Latvijas medicīnas sistēmā”.