Pašvaldība piedalīsies vecās pienotavas izsolē

Ceturtdien, 23. jūlijā, Cēsu novada domes deputāti slēgtā ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstīja pašvaldības dalību izsolē, lai iegūtu iespēju pašvaldības īpašumā iegādāties vēsturisko vecās pienotavas ēku un ar to saistītos nekustamos īpašumus Vaļņu ielā 21 un Vaļņu ielā 23, Cēsīs. Īpašumu iegādes mērķis ir nākotnē izveidot publisku stāvvietu līdz 100 automašīnām, uzlabojot vecpilsētas pieejamību iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pilsētas viesiem. Vienlaikus tas dotu iespēju sakārtot vairākus gadu desmitus degradētu un bīstamu teritoriju.

Izsolē kā vienots īpašumu kopums tiek piedāvāta bijusī pienotavas ēka, darbnīca, saimniecības ēka un divi zemesgabali ar kopējo platību 5577 kvadrātmetri. Pašvaldības dalība izsolē gan vēl nenozīmē, ka īpašums tiks iegādāts – tas būs atkarīgs no izsoles norises un rezultāta.

Vaļņu ielas 21 nams ir nozīmīga Cēsu kultūrvēsturiskās vides daļa. Sarkano ķieģeļu ēka ar baltām logu apmalēm un tornīti celta 1902. gadā pēc ārsta Augusta Smilgas ieceres. Sākotnēji tajā darbojās privāta sanatorija reimatisma un nervu slimību ārstēšanai. Tolaik ēka bija moderna ārstniecības iestāde ar centrālo apkuri, elektrisko apgaismojumu, vannām, masāžām, vingrošanu un citām ārstniecības procedūrām.

Pēc Augusta Smilgas nāves viņa atraitne Alise Smilga ēku 1927. gadā iznomāja Cēsu piensaimnieku sabiedrības pienotavai, kas namu iegādājās 1933. gadā. Piena pārstrāde tajā turpinājās līdz 2003. gada sākumam. Tādējādi ēka dažādos veidos tika izmantota aptuveni simt gadu un kļuvusi par daudzu cēsnieku paaudžu atmiņu un pilsētas vēstures daļu.

Pašlaik teritorija ilgstoši nav uzturēta, savukārt ēku tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts. Ēkas atzītas par vidi degradējošām, taču bijusī sanatorijas un pienotavas ēka ir vietējās nozīmes kultūrvēsturisks objekts un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā. Tas nozīmē, ka ēkas nojaukšana nav pašsaprotams vai vienkārši īstenojams risinājums. Lemjot par teritorijas nākotni, būs rūpīgi jāizvērtē ēkas kultūrvēsturiskā vērtība, tehniskais stāvoklis un saglabāšanas iespējas, kā arī jāievēro teritorijas plānojumā un kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā noteiktās prasības.