Lai atgrieztos Latvijā, jāgrib darboties
Kā stāsta Dina, ģimene ir atpakaļ Cēsīs jau pusotru gadu, un skaistumkopšanas salons atvērts vasaras sākumā. Taču pirms tam 11 gadi pavadīti ārzemes – pirmie pieci Lielbritānijā un seši Īrijā.
Dina neslēpj, ka ar vīru un dēlu aizbraukuši uz ārzemēm kredītu dēļ, taču vienlaikus atzīst, ka nav bijuši stereotipiskie melnā darba darītāji. Jau pāris gadu laikā Dinai Īrijā piederējis skaistumkopšanas salons Monegenā (Monaghan), tāpat viņa guvusi papildus ienākumus, strādājot kā tulks. Pirms atgriešanās bizness pārdots, jo nekādu lielo uzkrājumu pašiem nav bijis – dzīves dārdzības dēļ tos bijis grūti izveidot.
“Ja īrei vien ik mēnesi jāatlicina 700 eiro, saproti, ka nopelnītās naudas apjoms Īrijā un Latvijā ir relatīvs. Biznesu pārdevu ar vieglu roku, bet daudzi klienti pārdzīvoja. Teica, ka vairs nebūšot, pie kā iet un ar ko parunāt. Tāpat bija latvieši, kuri nosodīja šādu soli un teica, ka noteikti atbraukšu atpakaļ. Nezinu, iespējams, viņiem skauž. Tomēr neesam neko nožēlojuši,” stāsta uzņēmēja.
Trīs gadus domās par Latviju
Pēc Dinas teiktā, ģimene par atgriešanos Latvijā domājusi jau trīs gadus. “Vislielākais dzinulis bija bērnu izglītība,” skaidro divu dēlu māte, piebilstot, ka “izglītības līmenis Īrijā ir ļoti zems - tas, cik labu izglītību var iegūt Latvijā, nudien ir pamats lepnumam”. Tāpat katru gadu, atgriežoties no vasaras brīvdienām Latvijā, esot bijis sāpīgi lidot atpakaļ uz Īriju, jo pietrūcis māju.
Vienlaikus viņa akcentē, ka tie, kuri vēlas atgriezties, nedrīkstot to darīt “uz dullo” – “šis solis ir jāplāno, jāatgriežas jau, kad ir garantija darbam un mājoklim”. Daudzus aizbraukušos baidot tieši tas, ka dzīvokļi un mājas Latvijā jau pārdoti, un neesot, kur atgriezties. “Savā ziņā viņi ir iestrēguši ārzemēs,” saka Dina.
Viņas ģimenē ar atgriešanos viss gājis lieliski – vīrs ieradies uz darbu Latvijā jau dažus mēnešus iepriekš, savukārt pati Dina vēl no Īrijas veica un izturēja darba interviju ar Skype starpniecību uz 1188 Cēsu uzziņu dienesta vakanci darbam starptautiskajā nodaļā. Pašiem jau bijis dzīvoklis Cēsīs, līdz ar to arī dzīvošana šeit nav radījusi nekādus sarežģījumus.
“Ir jādarbojas, ir jāgrib darboties. Ja iekšā ir tas velniņš, kas dīda, atgriešanos var mierīgi paveikt,” uzskata Dina.
Uzņēmējas ķēriens
Dina stāsta, ka arī pēc darba sākšanas 1188 skaistumkopšana tomēr bijusi lauciņš, kurā redzējusi sevi darbojamies. Daļa no nepieciešamā aprīkojuma bija iepirkta jau Īrijā, tāpēc salonu jau labiekārtotās telpās bijis iespējams atvērt par iekrātajiem līdzekļiem, paralēli 1188 konsultanta darbam strādājot par nagu kopšanas speciālisti, kā arī pasniedzot angļu valodas privātstundas.
“Nāca klienti. Nāca viņi daudz, līdz tas organiski pārtapa salonā,” smejoties stāsta Dina, atklājot, ka arī esošās telpas, kur atrodas salons “Dinastija”, atrastas nejauši. “Viss notika ātri, tādā ziņā man ir ļoti paveicies,” atzīst Dina.
Kā saka Dina, atverot salonu, sanācis “paķert” no Īrijas un Lielbritānijas uz Cēsīm atpakaļ vēl divas ģimenes, kurās sievas strādā “Dinastijā”.
Taujāta, vai viņu nav biedējis tas, ka skaistumkopšanas segments Cēsīs, šķietami, jau ir gana piesātināts, Dina norāda, ka viss esot atkarīgs no meistara un viņa komunikācijas ar klientu tāpēc tas galīgi nav viņu uztraucis. “Klientu ir gana. Viņi novērtē to, ka piedāvājam elastīgu darbalaiku – arī vakaros un brīvdienās, tāpēc brauc arī daudz klienti no Rīgas. Bizness iet no rokas,” piebilst Dina.
Vienlaikus uzņēmēja uzskata, ka jāpalīdz attīstīt arī jaunos talantus, tāpēc noslēgusi sadarbības līgumu ar kosmētikas skolu Rīgā, lai nāktu pretī cēsniecēm, kuras var mācīties par meistarēm, nebraucot uz Rīgu.
Labi tepat
Uz jautājumu, kā viņa izjūt sava lēmuma pareizību, Dina stāsta, ka to labi ilustrējot mirkļi, kad uz lidostu jāaizved ģimenes locekļi, kuri vēl dzīvo un strādā Īrijā. “Tajos brīžos ir tik labi, kad saproti, ka tev nav jālido nekur atpakaļ - ir tik labi tepat,” savās sajūtās dalās Dina.
Viņai apstiprinoši piebalso arī 14 gadus vecais dēls Ričards, kaut arī abi atzīst, ka sākotnēji bijis grūti pierast pie mācībām Latvijā. Krievu valodas apguvei nācies piedalīties vasaras darbos, taču pats Ričards norāda, ka “skolotāji nāk pretī – galvenais vienkārši ir mācīties”. Māte neslēpj arī savu lepnumu par to, ka angļu valodas skolotāja palūgusi dēlu apmācīt 9.klases meitenes. Taču tas neesot pārsteidzoši, jo abi dēli tekoši un nevainojami runājot gan angļu, gan latviešu valodās.
“Tagad, pēc pusotra gada Cēsīs, varu droši teikt – viss notiek, viss ir super,” smaidot saka Dina.
Kārlis Pots
Cēsu novada pašvaldības
Komunikācijas nodaļas vadītājs