
Cēsu novads ierindojas starp līderiem pēc bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvara – bioloģiski tiek apsaimniekoti 37% no novada lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tas ir ceturtais augstākais rādītājs Latvijā un būtiski pārsniedz valsts vidējo līmeni.
Par to liecina Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas apkopotais administratīvo teritoriju BIO TOP 500. Augstāks bioloģiski apsaimniekoto zemju īpatsvars ir tikai Madonas novadā – 43%, Alūksnes novadā – 40% un Balvu novadā – 39%, savukārt Cēsu un Ludzas novados tas sasniedz 37%.
Augsts bioloģiski apsaimniekoto zemju īpatsvars ir ieguvums ne tikai lauksaimniecības nozarei, bet arī novada iedzīvotājiem kopumā. Bioloģiskā saimniekošana palīdz mazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, saglabāt augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību, kā arī veicina dabai draudzīgāku saimniekošanu.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Mārtiņš Gaiķēns uzsver: “Pagasti un novadi, kuros bioloģiski apsaimnieko ievērojamu daļu no lauksaimniecības zemes, ir ieguvums gan vietējai ekonomikai, gan videi un sabiedrībai.”
Liels bioloģiski apsaimniekoto platību īpatsvars rada arī labvēlīgākus apstākļus pašiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem. Reģionos, kur bioloģisko platību ir vairāk, samazinās risks, ka laukus varētu ietekmēt pesticīdu piesārņojums no blakus esošajām konvencionāli apsaimniekotajām teritorijām. Tas ļauj drošāk plānot saimniecisko darbību un veicina arī citu lauksaimnieku interesi par pāreju uz bioloģisko saimniekošanu.
Arī pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas turpina augt, kas rada papildu iespējas vietējiem ražotājiem attīstīt saimniecības, palielināt ražošanas apjomus un piedāvāt tirgū produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus bioloģiskās saimniecības palīdz uzturēt ekonomisko aktivitāti lauku teritorijās un stiprina vietējo uzņēmējdarbību.
Cēsu novada domes priekšēdētāja vietniece Inese Suija-Markova saka: “Mani ļoti priecē, ka Cēsu novads kā nozīmīga daļa no pirmā Latvijas Bioreģiona nostiprina savu pozīciju bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā. Arī pašvaldība atbalsta bioloģiskos zemniekus ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, pakāpeniski palielina bioloģiski ražotu produktu īpatsvaru skolu ēdienkartēs, un īpašs prieks, ka šai iniciatīvai pievienojies arī Cēsu pansionāts. Ar 37% bioloģiski apsaimniekotu lauksaimniecības zemju esam starp valsts līderiem, un Vidzemei kopumā ir spēcīgākā pozīcija Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā. Tas ir mūsu bioloģisko saimnieku nopelns. Viņi stiprina reģionu un palīdz saglabāt tā dabas vērtības, kas veido izcilu vietu dzīvei.”
Cēsu novads ir arī viena no Latvijas pašvaldībām, kur bioloģiski apsaimniekotajām platībām tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa atlaide. Tādējādi pašvaldība sniedz praktisku atbalstu saimniekiem, kuri izvēlas ilgtspējīgākas zemes apsaimniekošanas metodes.
Latvijā kopumā bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platība sasniegusi 350,9 tūkstošus hektāru jeb aptuveni piekto daļu no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Turklāt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars virs valsts vidējā rādītāja ir jau 19 Latvijas novados.
Reģionu griezumā visvairāk bioloģisko saimniecību un citu bioloģiskās lauksaimniecības operatoru darbojas Vidzemē – kopumā 1467. Tai seko Latgale ar 1296 operatoriem, Zemgale ar 500, Kurzeme ar 494 un Rīgas reģions ar 341.