Izstāde "Cēsnieks Latvijas valstij: Egons Bušs"
Egons Bušs dzimis tādā laikā, kas lika piedzīvot dažādu varu maiņu. Viņš dzimis tādos ģimenes apstākļos, ka šajos laiku griežos viņa ceļš varētu neizrādīties nemaz tik gluds. Kad viņam bija trīs gadi, nomira mamma, kuras nāvi neviens mazajam puisītim neizskaidro. Bezrūpīgā bērnība beidzās drīz - sākās ganu gaitas un sadzīvošana ar pamāti, kas nepievērš daudz uzmanības emocijām – darbi ir jāpadara, skolā ir labi jāmācās, ja kaut kas nav izdarīts, tad sods – saproti to vai nē. Arī tēvs ir bijis racionāls cilvēks – vajadzīga saimniece – atradīsim, vecākais dēls karā pazudis – par saimnieku jāskolo nākamais. Bet mazajam cilvēkam emociju, ar kurām tikt galā ir daudz, jo mainās ģimene, mainās varas, mainās skolas un kaut kur nepieciešams šo satraukumu izlikt. Protams, tās ir draiskulības, un nerātnības, jo viņš taču ir puika! Un kā jau puika – viņš mācās diezgan slikti un savu intelektu izlieto dažādu blēdīšanās metožu izgudrošanā.... Vai par šādiem bērniem kāds saka, ka tie dzīvē daudz sasniegs? Vai par tādiem pēcāk veidos izstādi? Egons Bušs bija tas, kurš savās darba gaitās Cēsu sanatorijas Meža skolā, vienmēr ticēja šādiem puikām, jo arī pats tāds bija. Bērnībā neizpaustās emocijas un mīlestība tika nesaudzīgi dota skolēniem gan labajiem, bet visvairāk - palaidņiem. Viņš visiem audzēkņiem bija Dzīves Skolotājs.
Izstāde apskatāma līdz 14.decembrim Cēsu Jaunās pils semināru zālē.
Informāciju sagatavoja:
Sanda Salmiņa
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģe