Saiets "Trejdeviņi" un biedrība "Saulesrits" šī gada janvārī uzsāks plašu nodarbību kursu "Latviskās dzīvesziņas izzināšana" Koprades mājā SKOLA 6.

No 26.janvāra plkst.18.00 katru otro ceturdienu lekcija ‘’Latviskā dzīvesziņa’’. Pirmo nodarību vadīs Roberts Šilings.

10 nodarbību cikls par šādām tēmām - baltu pasaules redzējums, baltu pasaules modeļi, saulesrits, pasaules audums, pasaules koks; laiks, Laima, laime, liktenis; mūsu valodas sakrālais raksturs; burtu enerģētiskā nozīme.

Otrā tikšanās notiks 2.februārī plkst.18.00 - nodarbība ‘’Arheoloģiskais tērps’’. Nodarbību vadīs Vita Bogana (Vidrižu folkloras kopa "Delve").

Pieteikties info@saietstrejdevini.lv vai info@saulesrits.lv
Telefona numurs uzziņām: 29395157

Latvietim būt?! Vai tas pirmām kārtām ir jautājums, vai tomēr - apņēmība? Mēs dzīvojam savu senču zemē, saucam to savas tautas vārdā - Latvija, runājam savā, latviešu valodā, joprojām nēsājam apģērbu ar mūsu senču rakstu un dziedam latvju tautas dziesmas. Šīs ir lietas, ko mēs kā tauta esam iznesuši cauri gadsimtiem un saglabājuši. Un ja jau šodienas modernās dzīves vidē tām joprojām ir vieta, tātad tās mums ir svarīgas. Uzdodot jautājumu: “Kāpēc mums būtu jādzīvo latviski?”, bieži dzirdam atbildi: “Tas ir mūsu pienākums (pret senčiem, tautu)”, vai “Es vienkārši zinu (jūtu, saprotu), ka tā man ir vislabāk.” Protams, tā ir. Bet vai tas ir vienīgais? Tas, par ko šodien runājam mazāk, ir latvietības prakstiskā nozīme katra mūsu ikdienas dzīvē. Un tieši par to es šobrīd vēlos parunāt. Kā latvietība jeb latviska dzīve var palīdzēt mums ikdienas modernās dzīves sakārtošanā un uzlabošanā.

Mūsu senči dzīvoja brīvu, goda un spēka pilnu dzīvi. Viņi bija viedi un neatkarīgi, un mīlēja savu tēvu zemi vairāk par visu, vairāk pat par savu dzīvību, tāpēc prata to aizstāvēt un spēja pastāvēt caur to. Latvju dievestība vienmēr ir bijusi spēcīga, un ir tāda arī tagad. Mūsu senči pārvaldīja zināšanas, kas ļāva viņiem veiksmīgi risināt gan personīgās dzīves, gan sadzīves jautājumus, un izvairīties no nebūšanām, kas tā nomāc cilvēkus šodien; bet tikpat labi arī izprata pasaules notikšanas un kosmiskos likumus, kas ļāva mums pastāvēt kā tautai. Šo senču dāvanu mēs esam spējuši nest cauri gadsimtiem, ja jau pastāvam kā tauta arī šodien. Bet cik šodien no senču gudrības pūra ceļam laukā un pielietojam savā ikdienā? Mēs ar prieku dziedam savas tautas dziesmas, dejojam tautas dejas, lietojam rakstu zīmes un svinam Jāņus. Tas vieno latviešus kā tautu un dod mums spēku. Bet varbūt varam darīt ko vairāk?

Mūsu senču mantojumā mums atstātās neizsmeļamās zināšanas, var palīdzēt katram no mums ne tikai stiprināt savu zemi un tautu, bet arī it kā pavisam vienkāršās ikdienas lietās, un noteikti – spēj palīdzēt uzlabot mūsu katra dzīvi, ja vien mēs tās izprotam un pielietojam. Minēšu dažus piemērus.
Latviešu tautas dziesmas ir ne tikai melodiskas, skaistas un ausij tīkamas. Gan dziesmu tekstiem, gan melodijai ir sakrāls raksturs. Tas nozīmē, ka dziedot konkrētu tautas dziesmu, vai pat tikai skaitot tās vārdus, mēs veidojam noteiktu notikšanu, tieši ietekmējam notikumus mums apkārt un varam panākt to vai citu rezultātu, kāds mums ir nepieciešams, vai kuru vēlamies. Svarīgi gan ir zināt, kādus rezultātus dos tieši kuras tautasdziesmas dziedāšana. Lai to saprastu, ir jāizprot mūsu senču pasaules redzējums un jāizzin tautas dziesmās slēptais zināšanu kods. Un mēs to varam, gan teorētisku mācību, gan prakses ceļā. Šobrīd latvieši pamatā dzied tautas dziesmas, jūtot to spēku, bet ne vienmēr izprotot to nozīmi. Līdzīgi kā pirtī, kad vienkāršākais un piejamākais veids kā tikt pie enerģijas ir sasiet pirts slotiņu no daudziem augiem, un saņemt enerģijas kokteili. Profesionāls pirtnieks lietos vairākas slotiņas, katru no sava auga, jo viņš pārzin augu enerģētiskās īpašības un tādējādi var panākt konkrētus vēlamos rezultātus, ne tikai vispārīgu labumu. Tāpat, izprotot kādas tautas dziesmas sakrālo saturu, mums ir iespēja lietot to kā instrumentu noteiktu mērķu sasniegšanai.

Līdzīgi ir ar tautas dejām. Tajās ietvertā rituālā kustība veido noteiktu gaisa un laika vilni, veidojot attiecīgas norises apkārtējā vidē. Arī mūsu rakstu zīmes ir ne tikai acij tīkams, sakārtots ornaments, tām ir katrai savas enerģētiskās īpašības, un izzinot, izprotot tās mēs varam lietot latvju rakstu ikdienā, lai panāktu gan liela mēroga izmaiņas, gan lai sakārtotu pavisam ikdienišķas praktiskās dzīves norises.

Īpaša nozīme ir saules gadskārtu svinēšanai. Esam pieraduši pie tā, ka latvieši svin Jāņus un Ziemassvētkus, savā veidā arī Lieldienas. Pārējās gadskārtas (Meteņi, Ūsiņi, Māras, Rudenāji, Mārtiņi) tiek svinēti retāk. Taču gadskārtu svētīšana saskaņo mūsu dzīves plūdumu un apkārtējās pasaules notikšanu ar galveno PaSaules ciklu – Saules ceļu. Tādējādi mums ir iespēja padarīt savu dzīvi harmoniskāku ar gadskārtu svētīšanu vien. Tiesa gan, būtu svarīgi saprast katras gadskārtas sakrālo nozīmi un tajā veicamo darbību saturu. Ne vienmēr varam izmantot mūsu senču gadskārtu paražas un rituālus to tradicionālajā formā, jo mūsu šodienas dzīvē tas ir pārāk sarežģīti, vai vispār nav iespējams. Tomēr ne jau tradīcijas forma ir galvenais, svarīgākais ir tās būtība. Ja izprotam rituālās darbības saturu, mums ir iespēja to veidot mūsdienīgu, katram no mums pieejamu, tomēr pilnvērtīgu un spēcīgu.

Tā nu sanāk, ka mūsu rokās ir plašs labu, spēcīgu instrumentu klāsts, kuru nozīmi vēl jāmācās, un pie kuru praktiskās pielietošanas vēl jāpiestrādā. Tiesa, pasaules redzējums un pasaules notikšanas izpratne ir katra cilvēka individuāls garīgs uzdevums. Šī iemesla dēļ nav iespējams uzrakstīt visiem vienlīdz derīgu grāmatu par sakrālo latvietību, vai izveidot centralizēti noteiktu garīgās latvietības mācību programmu. Un tomēr, katram no mums, kas vēlas virzīties uz priekšu garīgajā ceļā un kopt arī prakstisko latvietību, nākas gan mācīties, gan, kas ir vēl svarīgāk, pielietot šīs zināšanas darbībā.

Viens no piemēriem, kā šobrīd latvieši to dara, ir kaimiņu vidzemnieku Limbažos izveidotā Latviskās dzīvesziņas biedrība “Saulesrits”. Izaudzis no latviskās dzīvesziņas teorijas mācību kursa, tas tika izveidots ar mērķi izzināt mūsu senču mantojumu, un galvenais- praktiski pielietot šīs zināšanas. Piemēram, apzinoties, ka latviešiem ir ne tikai pienākums, bet arī iespēja turēt savu tēvu zemi spēkā, kopt savu sētu un savu novadu ne tikai materiālā izpratnē, bet arī garīgi, saulesritieši veido latviskus spēka rituālus, arī saules gadskārtas, saskaņojot mūsu dzīves ar Saules gaitas ritmu un piesaistot Saules spēku un Dieva palīdzību dzīves uzlabošanai. Šim mērķim ir izveidota deviņu ugunskuru un spēka akmeņu svētvieta, Limbažos top Latviskās dzīvesziņas centrs. Trīs gadu pastāvēšanas laikā Saulesrits ir pulcējis savās rindās jau simts biedrus, izveidojis kopas ne tikai Limbažos, bet arī Rīgā, un rit kopas veidošanas darbs Tukumā.
Savas darbības laikā iegūtās zināšanas un uzkrāto pieredzi Saulesrits piedāvā latviešiem visā Latvijā. Šobrīd tiek veidots latviskās dzīvesziņas lekciju kurss Cēsīs, uz kuru esat mīļi aicināti.

Roberts Šilings
Latviskās dzīvesziņas biedrība “Saulesrits” vadītājs.