A  A  A
Lapas karte






Vai apmeklēsi Sarunu festivālu LAMPA 28.06.-29.06. Cēsu Pils parkā?
 Skatīt atbildes








Sākums » Aktualitātes » Kultūra » Laiks Ziedonim jau otro gadu cildina laureātus un nominantus

Laiks Ziedonim jau otro gadu cildina laureātus un nominantus

Svētdien, 3.maija novakarē, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, otrā Laiks Ziedonim cildināšanas ceremonija ir izskanējusi. Tās laikā tika cildināti laureāti un nominanti 5 nominācijās, kuri kalpo Latvijai un iedvesmo mūs visus ar izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatnību.

„Šogad tika saņemti 170 pieteikumi, katras nominācijas komisija tos izvērtēja un izvēlējās  katrā nominācijā vienu laureātu un vairākus nominantus. Raiņa jubilejas gadā arī nomantos un laureātos meklējām cilvēkus ar īstu Tota uzdrīkstēšanos, neatlaidību, dedzību, nesavtību un jaunradi,” atklāj Ināra Kehre Laiks Ziedonim projektu vadītāja.

Nominācijā ZINĀTNE, „TAUREŅU UZBRUKUMS“ laureāts JURĢIS ŠĶILTERS, kuram raksturīga īsta Tota uzdrīkstēšanās. Profesors Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu pētnieks, kurš šai zinātnes jomai atvēris durvis arī Latvijā.  Savos pētījumos viņš ir pievērsies valodai un tam, kā domājam, uztveram pasauli un sevi. Šobrīd viņa interešu lokā nonācis tas, kā latviešu valodā uztveram telpu.

„Jurģi virza negraujama pārliecība, ka Latvijai ir jābūt pasaules līmeņa spēlētājai zinātnē. Viņa radītā kognitīvo zinātņu skola ir jaunrades arēna, ar ko rēķinās izcilākie prāta pētnieki. Jurģim ir īpašais talants būvēt tiltus starp zinātņu nozarēm, idejām un personībām. Šie tilti ļauj gan pasaules elpai ienākt Latvijā, gan pētīt tieši latviešu valodas ietekmi uz uztveri un domāšanu,” atklāj Vjačeslavs Kaščejevs Laiks Ziedonim 2014.gada laureāts nominācijā „Taureņu uzbrukums” un vizionārs.

Nominācija DZĪVE LITERATŪRĀ, “BIZE” balvu saņēma laureāte INESE ZANDERE, kurai patiesi piemīt Tota neatlaidība.   Inese Zandere ir latviešu bērnu literatūras veicinātāja un rakstniece, kuras nozīme latviešu bērnu literatūrā nav novērtējama - viņa ir dzejniece, rakstniece, bērnu grāmatu apgāda "Liels un mazs" redaktore, libreta "Kartupeļu opera" autore un vēl, un vēl.

„Viņa visvairāk atbilda Ziedoniskajām vērtībām, līdzīgi kā savulaik Imants Ziedonis, arī Inese Zandere, šobrīd bērnu literatūrā ir nemiera gars, kas uztur augstus kvalitātes standartus. Vienlaikus neaizmirstot par rotaļīgumu, kas īpaši nepieciešamas bērniem domātās grāmatās. Bez Ineses Zanderes latviešu bērnu literatūra neatkarības gadu gaitā būtu jau nonīkusi, ņemot vērā to, cik ļoti ātri mūsu kultūrā ienāk ārzemju multiplikācijas filmu varoņu tēli un estētika. Zandere latviešu bērnu literatūru uztur dzīvu, un tas ir darbs, ko viņa dara aiz patiesas mīlestības pret literatūru. Var apbrīnot viņas entuziasmu un blēņdarību, jo viņa neiet tradicionālus ceļus un iedvesmo pārējos,” stāsta Aivars Berķis nominācijas „BIZE” vizionārs.

Nominācijā BĒRNI UN JAUNIEŠI, “RABARBERS” balvu saņēma laureāts VALTERS DAKŠA, kuram piemīt īsta Tota dedzība.  Septiņpadsmitgadīgais Valters Dakša, Saldus 2.vidusskolas 11.klases skolēns un aizrautīgs grāmatu kolekcionārs, kura plašā kolekcija glabājas O. Kalpaka muzejā ‘’Airītes’’ un ir pieejama ikvienam muzeja apmeklētājam. Valtera sasniegums nenoliedzami ir viņa patiesais patriotisms un latviskās kultūras izzināšana un tās vērtību novērtēšana. Viņš atšķiras no citiem jauniešiem ar padziļināto interesi par Latvijas vēsturi, tagadni, tās literatūru, kultūru un cilvēkiem, kas to rada.

Valters atzīst: „Skola var iemācīt cilvēkam mācīties, bet ne iemācīties būt par cilvēku. Tieši caur aktīvo ārpusskolas dzīvi un grāmatu meklēšanas piedzīvojumiem esmu iemācījies pārvarēt sevi, mācīties iet savu ceļu mērķtiecīgi, kā arī izprast pasauli un cilvēkus tajā nedaudz patiesāk. Mācies nebaidīties, jo bailes nogalina, uzdrīksties, jo uzdrīkstēšanās tās nogalina. Lai pasauli saprastu, mēs to sadalām milzum sīkās vienībās un, lai pēc tam to atkal apvienotu, ir jāpieliek lielas pūles.  Ar prātu tas ir neiespējami – vien ar dzīvot prieku’’.

„Tomēr to, cik svarīgas Valteram ir zināšanas apliecina gan viņa grāmatu kolekcija, taču visvairāk pārsteidz tas dzīvesprieks, ar kādu viņš stāsta par katru satikto interesanto cilvēku. Viņš ir citādāks nekā citi.  Viņš ir cilvēks, kurš liek aizdomāties par cilvēkiem,” tā atklāj „Rabarbers” vizionārs Ghetto Games radošais direktors Renārs Zeltiņš

Nominācijā TAUTSAIMNIECĪBA, „ZEMI ES MĀCOS” balvu saņēma laureāts ULDIS LEITERTS, kurš ir tiešām Totiski nesavtīgs. Uzņēmuma Infogr.am dibinātājs Uldis Leiterts. Infogr.am ir pasaulē vienkāršākā datu vizualizācijas aplikācija, kas ļauj katram bez dizaina un programmēšanas spējām radīt skaistas un interaktīvas infografikas. Produktu lieto vairāk nekā 2 miljoni žurnālistu, komunikācijas speciālistu un izglītības darbinieku visā pasaulē. Uzņēmums rada eksportspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību.

„Šī struktūrvienība ir tik pārsteidzoša ar jauno cilvēku enerģiskumu un tā tik īsa periodā ir tik daudz spējusi paveikt ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pierādīt paši sev un citiem. Sākumā ir viens, divi, trīs un nu jau 40, kas deg jaunības enerģiskumā,” pārsteigts stāsta Ēriks Hānbergs, „ZEMI ES MĀCOS” vizionārs.

Nominācijā NOVADPĒTNIECĪBA, “KEDAS” balvu saņēma laureāts VARIS AUZIŅŠ, kurš aktualizē senatni ar Tota cienīgu jaunradi.  Pāris gados Varis Auziņš ir paveicis lielu darbu – izpētījis un sācis atjaunot gandrīz izzudušu Vidzemes folkloras kapelu tradīciju – latviešu basa instrumenta basītes spēli.

„Varis Auziņš šogad pelnījis laureāta godu, jo pēc savas būtības sevī iemieso drosmīgu jauna ceļa gājēju, patiesu un kvalitatīvu spēju iedziļināties, spēju parādīt savu paveikto jaunā, svaigā, uzrunājošā veidā. Viņš aizrauj arī citus, domā par sevis izzinātā tālāk nodošanu sabiedrībai - gan interesentiem, gan tautas mūzikas lietpratējiem, gan arī ir piemērs jaunākajai paaudzei - bērniem. Varis, paralēli maizes darbam IT specialitātē, savas intereses un aizrautīgās dabas vadīts, ir veicis basītes izpēti,” stāsta Rūta Jirgensone novadpētniecības nominācijas, „Kedas” vizionāre.

Jau otro gadu katrs no laureātiem saņēma 3000 eiro no Borisa un Ināras Teterovu fonda.

Publicēšanas datums: 2015. gada 5. maijs  

Pievienot komentāru

Twitter Facebook Draugiem cesis.lv Pieslēgties un komentēt ar


Printēt