Pasākumu kalendārs
<< Janvāris 2018 >>
POTCPSSv.
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
A  A  A
Lapas karte






Vai piedalīsies Cēsu iedzīvotāju forumā 28.oktobrī?
 Skatīt atbildes








Novads » Vaives pagasts

Saskaņā ar 2017.gada PMLP datiem Vaives pagastā dzīvo 1495 iedzīvotāji (pēc deklarētās dzīvesvietas). 

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rīdzene, Krīvi, Rāmuļi, Ģūģeri, Slaņķi, Veismaņi, Pinderes.

Pagastā darbojās divas pamatskolas: Līvu pamatskola un Rāmuļu pamatskola. 2016/2017.gadā Līvu pamatskolā mācījās 69 skolēni, tajā pirmsskolas izglītības iestādi apmeklēja 44 bērni, savukārt Rāmuļu pamatskolā bija 67 skolēni un pirmsskolas izglītības iestādi apmeklēja 20 bērni.

Vaives Tautas namā darbojas Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Vaive", Vaives pagasta sieviešu vokālais ansamblis "Tieši tāpēc!" un biedrība Sieviešu atbalsta grupa "Vaive". Rāmuļos un Rīdzenē darbojas bibliotēkas, kurās pagasta cilvēki var ne tikai izvēlēties grāmatas, bet arī strādāt pie datoriem, izmantojot internetu. Vaives pagastā Rīdzenē darbojas pasta nodaļa.

Daba
Vaives pagasts atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē. Virsas augstums 150 - 200 m v.j.l., vairāki pauguri augstāki par 200 m: Ziedu kalns - 201,2 m, Lazdukalns - 225,2 m, Spilvas kalns - 236 m. Uz pagasta rietumu robežas ateodas Jurģu kalns 211,3 m v.j.l.
Kopējā platība 15354,8 ha, no tiem lauksaimiecībā izmantojamā.zeme 5384,0 ha (35%), meži - 86030 ha (56%).

Upes
Vaives upe, kuras garums ir 18 km un platība 80 km2, veidojas, satekot Rīdzenei un Pelnupītei. Vaives upīte ir Raunas pieteka. Lejtecē Vaive plūst pa 7 km garu un 1,2 - 2 km platu senleju.
Raunis  bija robežupe starp Livonijas ordeņvalsti un Rīgas arhibīskapa valstu daļu. Raunis ir Raunas kreisā pieteka, 22 km gara, iztek no Rauņa ezera. Tās reisā pieteka ir Dzirnavupīte - Mežmalu grāvis.
Amata (Amade) ir Gaujas kreisā pieteka, 67 km gara. Tās kopējais kritums 192 m. Pietekas - Rezgalu upīte, Dūmkalna strauts, Kozaču upīte, Kļaviņupīte, Pautupīte, Dzirnupīte, Vilkata, Zvirgzdupe - no labās puses, Kauķupīte, Mazā Dadžupīte, Dīdupe, Pērtupe, Maiļupe, Dadžupe, Nediene, Silinieku upīte, Dzirnupīte, Pērļupīte, Kumada - no kreisās puses.
Ņamupīte - Veismaņupītes labā pieteka.

Ezeri
Vaives pagastā ir apmēram 20 ezeru!
Dziļūksnis (Dziļūkstis, Dziļūksnietis, Dziļūksnes) - 1,2 ha.
Klebēķētis (Klabēķītis, Klabeku, Klebeķu) - 1,8 ha.
Kalnītis - aizaudzis.
Kapainītis - mazāks par 1 ha.
Kūlūnu (Kuļānu) - 1,7 ha.
Lambardu - mazāks par 1 ha.
Lazdiņš (ietilpst arī Drabešu pag.) - 8,9 hav Gala - 1 ha.
Gaucis (Gauču) - 11,2 ha.
Lejas dzirnavu ezers uz Vaives upes - 2,1 ha.
Mazuma - 25,9 ha.
Rāmuļu (Raganiņas) - 2,8 ha.
Raunis (Rauņa) - 2,2 ha.
Vidusezers - mazāks par 1 ha.

Sārumu pilskalns
Vaives upes labajā krastā, tur, kur Vaivē ietek mazā Kapupīte, atrodas viens no vissenākajiem un lielākajiem pilskalniem Latvijā - Sāruma pilskalns, kas bija apdzīvots jau pirms mūsu ēras. Arheoloģiskajos izrakumos atklāts līdz 5 m biezs kultūras slānis un iegūts vairāk nekā 400 vērtīgu senlietu.
Te 13.gadsimtā atradies latgaļu Autīnes novada centrs - Varidota pils (Sateklas Rūsiņa Brālis), kas pirmoreiz minēta 1208.gadā.
Tāpēc, ka bruņinieki Autīnes latgaļiem bija atņēmuši tīrumus un bišu kokus, 1212.gadā sākās Autīnes latgaļu sacelšanās, kas ir pirmā zināmā sacelšanās pret vācu feodāļiem.
Melānija Vanaga savā grāmatā "Dvēseļu pulcēšana" min, ka Sārumu pilskalnā tika organizēti arī lielie Pilsmuižas nemieri 1777.g. Sārumkalnu vēl sauc arī par Upuru kalnu jeb Lielo kalnu. Tas paceļas 20 m pār apkārtni. Tas bija īpaši nocietināts: no R - Vaives upes, no A un D - Kapupītes nostāvinātie krasti, no Z aizsargāta ar atsevišķu uzkalnu - priekšpili, ko tautā sauc par mazo Upuru kalnu. Pilskalna virmas platība 200 m2.
Veci ļaudis stāsta, ka vakaros, ejot garām Sārumkalnam, ir dzirdēti runājoties karavīri, redzēta dāma krinolīna tērpā un vēl citas savādas lietas. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka Sāruma pilskalna apkārtne ir bijusi biezi apdzīvota, jo auglīgā zeme deva bagātīgas ražas. Tāpēc arī šajā apkārtnē atrakti senču kapi un senlietas. Ģūģeros atklāja seno latgaļu 9. - 12.gs. kapulauku, kurā apglabāti Sāruma pilskalna latgaļi. Šis kapulauks liecina par latgaļu kopienas varenību un bagātību.
Netālu no Sāruma pilskalna atradās Sārumu mājas, celtas 19.gs. sākumā. Tipiskas Vidzemes senajai lauku sētai.

Jurģukalns
Augstākais kalns Cēsu apkārtnē 211 m v.j.l. No virsotnes paveras plašs skats uz Gaujas baseinu, saskatāms Zilaiskalns un Valmieras baznīca, vairāki apkārtnes ezeri no Cēsīm līdz Līgatnei.
Te aprodas Ausekļa Ramata (1911.g. - 1992.g.) ierīkotais dendrārijs ar vietējās izcelsmes un introducētām egļu, kļavu, bērzu, ošu, liepu, gobu sugām. Pavisam te aug ap četrsimt koku un krūmu sugu, kuras dabiski izplatītas Japānā, Ziemeļamerikā un citur. Pēckara gados tas postīts, bet vēl līdz šim saglabājušies 89 citzemju sugu pārstāvji.
Sevišķi izcila nozīme ir Japānas palegles audzei. Ramats ir panācis tālās viešņas labu ziemcietību.
Īpaši vērtīga Japānas - Veičas baltegle (200 koki) - vienīgie Baltijā. Par šīm sēklām ir interesējušies zviedri, dāņi, vācieši un krievi.
6 sugas iekļautas sevišķi aizsargājamo dabas objektu sarakstā.
Dendrārijs skatīts vairāk nekā 40 publikācijās.

Dāvida dzirnavas
Vaives upes dziļajā, šaurajā ielejā, ko vietējie sauc par Daukšas gravu, atrodas Dāvida Dzirnavas. Te upes klinšainajos krastos izplūst 34 minerālūdens avotiņi, nokrāsodami šūnakmeni rūsganā krāsā.
Daukšas (Vaives) gravā atrodas Latvijas lielākie avoti un augstākie avotu ūdenskritumi. Tie sasniedz 7 - 8 m. turklāt avoti darbojas vienlīdz lielām plūsmām cauru gadu - neatkarīgi no sezonas svārstībām.
Starp avotu kritumiem un dzirnavām - stāvajā kraujā - ir milzīgu laukakmeņu mūris, blīva akmens siena pāris metru augstumā, bez kādām saistvielām. To 70 gadu vecumā uzcēla latviešu amatnieks Dāvids, lai savāktu un uzkrātu daudzu avotu ūdeni dzirnavām. Grava šeit stāva, nepiemērota mājvietai, ezera dambis - 10 m virs upes. Lai šeit uzceltu dzirnavas (no šūnakmens un dolomīta materiāliem, kas atrodami uz vietas) bija vajadzīga augsta inženiertehniska meistarība.
Dāvids dzimis 1756.gadā Veismaņu pagasta Ūbelēs, nabadzīgā ģimenē. Barons Veismans to saticis mežā upes krastā, kur ieži rada ūdenskritumu, būvējot dzirnaviņas. Aprunājies ar zēna tēvu, viņš liek Dāvidu mācīties galdniecības lietas. Vēlāk barons cēlis dambjus uz Daugavas pie Rīgas, un to būvdarbos strādājis arī Dāvids 9 gadus.
Par labu darbu piešķīris Veismaņu muižas pussabrukušās dzirnavas, kuras tas tūlīt savedis kārtībā. Vēlāk būvējis arī daudzas zirgu stacijas Krievijā, kā arī Veismaņu kungu māju.
Tomēr viņš nav spējis aizmirst savu bērnības gravu un par nopelnītajiem līdzekļiem nopircis šo nevērtīgo gravu un uzcēlis tur īstas dzirnavas. Tur viņš apmierināts pavadīja mūža nogali, sasniegdams 82 gadu vecumu. No trešās sievas piedzīvojis 4 dēlus, visus izskolojis celtniecības arodos.

Pievienot komentāru

Twitter Facebook Draugiem cesis.lv Pieslēgties un komentēt ar


Printēt