A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Foto

Nosaukums: Cēsis, Rīgas iela 14

Apraksts: Fotogrāfijā fiksēts militārpersonu un civilpersonu gājiens Cēsīs, Rīgas ielā, atceroties nozīmīgu notikumu Latvijas vēsturē uzvaru Cēsu kaujās 1919. gada 22. jūnijā, kas bija brīvdiena - Latvijas Brīvības cīnītāju piemiņas diena. Uzņēmums nozīmīga arī ar to, ka fonā redzama ēka Rīgas ielā 14. Mūsdienās te ir zāliens ar tēlnieces Maijas Baltiņas (1941-2016) skulptūru Pērle, bet pie trotuāra malas uzlikts soliņš pilsētnieku un tūristu atpūtai.
Izbrīnu rada tas, ka vēl 1930. gados Rīgas ielā saglabājies tik šaurs gruntsgabals un maza ēka, salīdzinot ar citiem nekustamiem īpašumiem, izņemot vēl ēku Rīgas ielā 17a.
Ieskatoties senajā 1787./1815. gada plānā redzami divi lieli gruntsgabali ar zemesgrāmatas numuriem 21 un 24, kas atbilstu adresēm Rīgas ielā 12 un Rīgas ielā 16. [1] Pēc apmēram 50 gadiem,1879./1895. gada plānā ( skat. plāna fragmentu) gruntsgabals ar nr. 24 sadalīts divos īpašumos - nr. 24a un nr. 24b. Pēdējam vēlāk piešķirta adrese Rīgas iela 14. Plānā gruntsgabalā iezīmēta ēka ar vienlaidu jumtu no Rīgas ielas līdz L. Skolas ielai. [2] Domājams, ka ēka uzcelta 19. gs. vidū, jo 1868. gadā Cēsu maģistrāts apstiprināja īpašuma tiesības uz mūra dzīvojamo māju atslēdznieku amata meistaram Fridriham Bolcmanim. Viņs to nopircis par 1500 rbļ. pamatojoties uz pirkuma līgumu 1868. gada 10. janvārī, kas noslēgts ar Kolmaņu ģimeni: Annu Šloku, dzimušu Kolmani, Juliusu Kolmanu un Eduardu Kolmanu. Nekustamais īpašums bija apgrūtināts vienīgi ar 1852. gada 1. maijā izdotu 1000 rbļ. obligāciju par labu atvaļinātam majoram Otomāram fon Vrangelim. Šo parādu F. Bolcmanis pārņēma no Kolmaņiem. [3] Šķiet, ka F. Bolcmanis savā atslēdznieka amatā nopelnīja pietiekami labi, jo 1883. gadā iegādājās vēl vienu nekustamo īpašumu - līdzās esošā nekustamā īpašuma Rīgas ielā 12 to daļu, kas atradās pie L. Skolas ielas ar zemes grāmatas numuru 21b[4], vēlāk - L. Skolas iela 5.
Namīpašnieks Fridrihs Reinholds Bolcmans dzimis Lazdonā. Ieradies Cēsīs viņš pievienojās Cēsu vācu draudzei. Laulībā ar cēsnieci Ernestīni piedzima divi bērni: dēls Karls Alfreds Ferdinands un meita Johanna Natālija. Traģiska izvērtās ģimenes dzīve. Atslēdznieka sieva Ernestīne Emīlija Bolcmane, dzimusi Meinhardte, nomira no plaušu karsoņa 1902.gada 1. maijā 57 gadu vecumā. [5]Tā paša gada rudenī, 1902. gada 5. novembrī, arī no plaušu karsoņa nomira atraitnis Fridrihs Bolcmanis 62 gadu vecumā. [6] Abi bija Cēsu pilsētas vācu draudzes locekļi, apglabāti vācu kapos, kur uzstādīts granīta piemineklis.
F. Bolcmaņa īpašumus un naudas uzkrājumu mantoja dēls Karls un meita Johanna, precējusies Lorenca. [7]K. Bolcmans, kurš dzīvoja mantotā īpašuma savā daļā Rīgas ielā 14, bija nodomājis iegūt īpašumā arī māsas daļu. 1914. gada 5. decembrī viņi Rīgas Apgabaltiesas II nodaļā noslēdza miera lūgumu, kurā Karls apņēmās māsai piešķirt dzīvokli, izmaksāt 5700 rbļ. ar procentiem līdz nākamā gada 5. decembrim. Taču nebija to izdarījis vēl 1924. gadā. Nākamā gada februārī K. Bolcmans izpildīja minētās apņemšanās un nekustamais īpašums Rīgas ielā 14 un L. Skolas ielā 5 zemes grāmatā nostiprināts uz viņa vārda. [8]
Mājā Rīgas ielā 14 K. Bolcmans telpas arī izīrēja.1931. gada oktobrī J. Ciemiņš atvēra formu un civildrēbnieka darbnīcu gan sieviešu, gan vīriešu apģērbiem. Par sevi viņš rakstīja, ka beidzis Levitāna formu un civilpiegriešanas kursus Rīgā, desmit gadus strādājis pie Cēsīs pazīstamā drēbniekmeistara Bielava, pēdējo gadu kā darbnīcas vadītājs. ( Cēsu Avīze. 1931.g. 10. okt.) Telpas ar ieeju no Rīgas ielas ieņēma saldumu ražotāja akciju sabiedrības L. V. Gēgingers (L.W.Goegginger) veikals.[9]
Arī pirms 86 gadiem mēdza izsist logus. Tāpat vien vai zagšanas nolūkā. 1933. gada maijā veikalam Rīgas ielā 14 ļaundari izsituši veikala logu, pa kuru izzaguši sīkas mantas. [10] Bet pats namsaimnieks Kārlis Bolcmanis 1936. gada augustā sodīts par to, ka nav turējis pienācīgā kārtībā ietni (trotuāru). [11]
1940. gada 16. maijā Cēsu-Madonas zemesgrāmatu nodaļā reģistrēts Latvijas Finanšu ministrijas lūgums nekustamos īpašumus Cēsīs, Rīgas ielā 14 un L. Skolas ielā 5 reģistrēt Latvijas Kredītbankai, jo Karls Bolcmans (Kārlis Bolcmanis) izceļojis uz Vāciju. [12]
Līdz šim nav atrastas ziņas kad un kāpēc ēka nojaukta.

Autore: Dace Cepurīte, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece

1 Cēsu muzeja krājums, CM 99039.
2 LVVA, 6828.fonds, 2.apraksts,795.lieta.
3 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20287. lieta, 1. lp.
4 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20284. lieta, 1. lp.
5 LVVA, 235. fonds, 14. apraksts 46. lieta - Cēsu pilsētas 1902.g. vācu laulātie, mirušie, 10. lp.
6 LVVA, 235. fonds, 14. apraksts, 46. lieta - Cēsu pilsētas 1902.g. vācu laulātie, mirušie 12. lpp.
7 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20284. lieta, 5.-6.lp.
8 Turpat, 13. lp.
9 Cēsu Avīze. 1933.g. 29. aprīlī.
10 Cēsu Avīze. 1933.g. 20. maijā.
11 Cēsu Vēstis. 1936.g. 7. augustā.
12 LVVA, 2056. fonds, 1. apraksts, 20284. lieta, 32. lp.

Autors: nezināms

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: 1929

Īpašnieks: Cēsu muzeja krājums, inv. nr. 72617

  

Atpakaļ



Printēt