A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Foto

Nosaukums: Cēsis, Eizentāla nams

Apraksts: Cēsnieki 1924. gada 22. jūnijā sapulcējušies Uzvaras pieminekļa pamatakmens ielikšanas pasākumā.
Attēla labajā pusē redzama divstāvu ķieģeļu ēka, kas mūsdienās vairs nav. Bet 19. gs. vidū šajā vietā, uz pilsētai piederošas zemes, Valmieras ielā, ārpus pilsētas, atradās koka māja. Īpašuma tiesības 1881. gadā zemes grāmatā nostiprināja tirgotājam Ernestam Eizentālam. Īpašumu viņš nopirka par 6000 rubļiem no G.(H.) Bolcmana. Īpašumam bija parāds: 1876. gadā izdota obligācija par labu Cēsu pilsētas valdei. Ķieģeļu ēka, domājams, uzcelta 19. gs. 90. gados līdzīgi kā citas sarkano ķieģeļu ēkas pilsētā.
E. Eizentāls tirgoja zemkopjiem vajadzīgas preces: sāli, siļķes, superfosfātu, kaulu miltus, akmens ogles, dzelzi, linus, linsēklas, rudzus, miežus, auzas kaņepājus u.c. To viņš reklamēja 1890. gadā Cēsīs notiekošās lauksaimniecības, amatniecības un rūpniecības izstādes katalogā.Ēkas adrese bijusi mainīga: 20. gs. 30. gadu sākumā -Valmieras iela 2, no 1936. gada - Vienības laukums 2; 1940. gadā pēc padomju okupācijas, laukums nosaukts padomju armijas maršala Vorošilova vārdā, tāpēc nama adrese bija Vorošilova laukumā 2; savukārt vācu okupācijas laikā, no 1942. līdz 1944.gadam, ēkas adrese bija Vienības gatve 4. [1]
Fotogrāfijā redzams, ka 1924. gadā pie nama galvenās fasādes sienas novietota izkārtne: "Vidzemes Viesnica. J. Letcis". 1936. gadā avīze "Cēsu Vēstis" reklamēja izremontēto viesnīcu "Vidzeme", kuras īpašnieks bija P. Sīlītis: "Visas telpas glīti remontētas un apgādātas jaunām mēbelēm. () Viesnīcas restorāns ar jaunievedumu - radio mūziku Restorāna specialitāte: lētas un labas pusdienas ( 2 ēdieni par 50 sant.). Liels pieprasījums pēc šīm pusdienām ir tirgus dienās, kad pilsētā ierodas daudz laucinieku." [2] Tomēr 1939. gada rudenī viesnīcu "Vidzeme" pārcēla uz plašākām telpām Vaļņu ielā 11. [3]
"Eizentāla kga namā ( pretim Brīvības piemineklim) "drēbnieks K. Briedis īrēja telpas savai apģērbu darbnīcai. [4] Citās telpās klientus pieņēma privātais advokāts E. Šakums.[5] Lielajā ēkā atradās arī telpas plašai miltu un labības tirgotavai, kur saimniekoja firma "A. Rank un B-ri", vēlāk - L. Šķerbergs.[6] No 1937. gada Eizentāla mājā blakus J. Vasmaņa koloniālpreču veikalam savu "drogu preču tirgotavu" atvēra Alfrēds Pauls. [7]
E. Eizentāla sieva Jūlija (Jūla) Eizentāle, dzimusi Bērziņš 1866. gadā Cēsīs, nomira 1936.g. 16. oktobrī Rīgā. Avīzē "Cēsu Vēstis" emocionāli aprakstītas viņas bēres: "Pag. svētdienā, debess straumei nepārtraukti līstot, Cēsu Sv. Jāņa baznīcas zvana skaņas aizvadīja mūžībā plaši iecienīto Cēsu namsaimnieci Jūliju Eizentāls. Lielais pavadītāju pulks liecināja, ka nelaiķe sava 70 gadu garajā mūžā iemantojusi daudz draugu. Pavadītāju vidū bija arī kara ministrs ģen. J. Balodis ar kundzi." Decembrī "Valdības Vēstnesī" ievietots paziņojums par pieteikšanos uz atstāto mantojumu. [8] Par tālāko notikumu gaitu nav informācijas. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc 1940.g. decembrī nekustamais īpašums piederēja a/s "Latvijas kredītbanka. [9]
Pētījums jāturpina, lai noskaidrotu, kad un kāpēc ēku nojauca.

Autore: Dace Cepurīte

1 LVVA 2056.f., 1. apr., 20393. lieta
2 Cēsu Vēstis. 1936.g. 11. septembrī
3 Cēsu Vēstis. 1939.g. 22. septembrī
4 Cēsu Avīze. 1933.g. 14. janvārī
5 Cēsu Avīze. 1933.g. 15. jūlijā
6 Cēsu Avīze. 1931.g. 18. jūlijā, 1932.g. 6. februārī
7 Cēsu Vēstis. 1937.g. 19. martā
8 Cēsu Vēstis. 1936.g. 23. oktobrī; Valdības Vēstnesis. 1936.g. 24. decembrī.
9 LVVA 2056.f., 1. apr., 20393. lieta, 183. lp.

Autors: nezināms

Izgatavošanas vieta: nezināma

Izgatavošanas laiks: 1924

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 96347



Atpakaļ



Printēt