A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Foto

Nosaukums: Cēsu Sv. Jāņa baznīca

Apraksts: Foto uzņemts ziemā, ap 1942. - 1943.gadu. Foto apakšmalā uzraksts "Cēsu Sv. Jāņa baznīca", iespiests latviešu un vācu valodās. Tas bija laiks, kad cēsnieki saņēma pārtiku uz Lielvācijas Austrumu provinces (Ostland) vietējās varas izdotajām kartītēm.
1943.gada februārī, pēc kaujas pie Staļingradas, sākās vācu armijas padzīšana no PSRS teritorijas un vācu okupētajām valstīm. Frontes līnija tuvojās Latvijai. 1944. gada augusta beigās PSRS karaspēks plašā frontē virzījās uz Baltiju: augusta beigās ieņēma Tartu, pienāca pie Ērgļiem. Viens no nozīmīgākajiem mērķiem šajā frontes sektorā bija Rīga. Vienā no gaisa uzlidojumiem cieta arī Cēsu nami. Kāds cēsnieks muzeja darbiniekam stāstījis, ka lidmašīnas virs Cēsīm lidojušas no Rīgas puses. Cēsīs, iespējams, nomestas pāri palikušās 3 bumbas, kas nokritušas Vaļņu ielā, Rožu laukumā un baznīcā.
Cēsu ev.-lut. Lauku draudzes valdes sēdes protokolā 1944. gada 15. septembrī ierakstīts:
"Šā gada 14. septembrī plk. 13 - 14 notika Cēsīm boļševiku uzlidojums. Šinī uzlidojumā baznīcai tika uzmesta sprāgstbumba, kura sagrāva: labā joma pirmo posmu, skaitot no parādes durvīm, velve tika iegāsta, jumta sega sadragāta; arī ērģeles stipri cietušas tā, ka pagaidām nav lietojamas; baznīcas logiem izsisti stikli; sānu lukturis, velvei iegāžoties, ir aprakts zem drupām. Šo bojājumu novēršanai valde nolemj: no Lauku draudzes sagādātā materiāla atļaut izlietot Sv. Jāņa baznīcas pagaidu remontam."
Tā paša protokola 4. punktā atzīmēts:"Lai paliktu atmiņā uz paaudzēm lielinieku nodarītais Sv. Jāņa baznīcai posts, nolemj: nofotografēt baznīcu kā no iekšpuses, tā arī no ārpuses; arī ērģeles nofotografējamas." [1]
Nav zināms, vai izpostītā baznīcas daļa tika nofotografēta. Cēsu muzeja krājumā šādu fotogrāfiju nav, kā arī nav ziņu par tādu foto esamību privātpersonu albūmos.
Gaisa uzlidojuma laikā 14. septembrī ievainoja fotogrāfu Gotlību Matīsu. Viņš dzīvoja un strādāja baznīcai līdzās esošajā namā Rīgas ielā 18. G. Matīsa fotosalona stikla siena atradās L. Skolas ielas pusē. Sprādziena laikā, domājams, gaisa vilnis sagrāva stikla sienu un šķembas viņu ievainoja. G. Matīss nomira Cēsu slimnīcā pl. 10 vakarā.[2]

Autore: Dace Cepurīte

1 Cēsu ev.-lut. Lauku draudzes baznīcas padomes protokolu grāmata, 242. lpp. - CM 79158
2 Ārsta apliecība par [G. Matīsa] nāves gadījumu. - CM 113549

Autors: fotogrāfs R. Sīmanis

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: 1942-1943

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 63508



Atpakaļ



Printēt