A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Foto

Nosaukums: Cēsis, Rīgas iela 1

Apraksts: Cēsnieki un viesi sapulcējušies Uzvaras pieminekļa atklāšanā 1924. gada 16. novembrī. Fonā redzami ēkas mūri - Rīgas iela 1.
Art. Bērziņš un J. Zariņš 1909.gadā Rīgas ielā 1 atvēra no V. Bērsona iegādāto grāmatu tirgotavu un tipogrāfiju. Te atradās arī avīzes Wendenscher Anzeiger izdevniecība. [1] 1913. gadā tā piederēja J. Rupajam. Tajā pašā ēkā viņš atvēra arī dažādu preču noliktavu.[2]
20. gs. 20-to gadu sākumā ēka daļēji nodega. "Cēsu Avīze" rakstīja: "Sēta, kas uzcelta ap nodegušo namu Rīgas ielā 1, jau ilgāku laiku aizsprosto gandrīz pusi no ielas, pa kuru norit visdzīvākā kustība."[3] Ap 1928. gadu nama izdegušo daļu nojauca, bet tā zmantojamajā daļā savu darbnīcu iekārtoja skārdnieks J. Šindelmanis. Viņš tur darbojās līdz 1937. gadam. Viens no darbiem bija skārda trauku labošana: Transporta piena kannas pieņem izcinnēšanā no iekš- un ārpuses par lētām cenām skārdnieks Šindelmans Cēsīs, Rīgas ielā 1.[4]
Šajā gruntsgabalā namu vairs neuzcēla. 1989. gada arheoloģiskajos izrakumos te konstatēja pilsētas aizsargsienas turpinājumu un viduslaiku vārtu vietu - Raunas vārtus[5], aiz kuriem ceļs veda uz arhibīskapa rezidenci - Raunu. Ielas posmu no Raunas vārtiem līdz Tirgus (Rožu) laukumam sauca par Raunas-Rīgas ielu.

Autore: Dace Cepurīte

1 Bērziņa&Zariņa, agrāk V. Bērsona, tipogrāfijas, grāmatu un rakstāmlietu veikala rēķins Raiskuma Izglītības biedrībai 1909. gada 25. jūlijā CM 30783
2 Cēsu Apskats. 1913.g. 5. (18.) decembrī
3 Cēsu Avīze. 1927. g. 20. augustā
4 Cēsu Avīze. 1929.g. 23. martā; Cēsu Vēstis. 1936.g. septembrī; Cēsu Avīze. 1933.g. 13. maijā
5 Arheoloģiskie pātījumi Cēsu novadā no 1965. līdz 1990. gadam. Izstādes katalogs. Cēsis, 1991.

Autors: nezināms

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: 1924

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 13750

            

Atpakaļ



Printēt