A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Pastkarte

Nosaukums: Cēsis, Raunas iela 2

Apraksts: Ēka iesaukta par "Akmens ligzdu". Tā atrodas pie dzelzceļa stacijas un autoostas.
Zemes grāmatas akts, kas sastādīts 1913.g. 8. septembrī, liecina, ka Cēsu pilsmuižas īpašnieks grāfs Emanuels fon Zīverss (1848-1919) 1910. g. aprīlī pārdevis zemes gabalu savas muižas pārvaldniekam Aleksandram Ottosonam (1860-1913). Pēc A. Ottosona nāves grāfs Zīverss zemes gabalu uzdāvināja atraitnei Elizabetei Ottosonei (dz. Kornete, 1858-1944) un meitām Annai, Elzai Martai un Antonijai Alisei, tādējādi atbrīvojot viņas no turpmākajiem maksājumiem. [1]
Dažus mēnešus pēc zemes gabala iegūšanas, 1910. gadā, sākās ēkas būves sagatavošanas darbi. To gaitā zemē atrada 3 apbedījumus ar 6 skeletiem. Kapu arheoloģisko izpēti veica novada pētnieki ārsts Ernsts Ķivulis un Arturs fon Wolfeldts. Sievietes kapā atrastās greznās rotas un naža maksti eksponēja nesen izveidotajā dzimtenes pētīšanas biedrības (Verein fuer Heimatskunde in Wenden) Cēsu nodaļas muzejā. [2] Bagātais 13. gs. sākuma vendu sievietes kapa inventārs arī šodien atrodas Cēsu muzeja ekspozīcijā.
Izrakumus pie ēkas Raunas iela 2 veica arī 1946. gadā. Arheoloģe E. Šnore saskatīja, ka rotas ir līdzīgas Kurzemes lībiešu rotām. Saistot to ar hronikas ziņām, viņa secināja, - tas ir Cēsu senāko iedzīvotāju vendu kapulauks. [3]
Pēc arheoloģisko atradumu atsegšanas un izņemšanas no zemes 1910. gadā, īpašnieks A. Ottosons gruntsgabalā uzcēla ēku speciāli skolas vajadzībām. To izīrēja Longina Ausēja privātajai zēnu reālskolai, kas namā darbojās no 1912. g. līdz 1919.g. pavasarim. 1915. gadā L. Ausēja privātajai skolai piešķīra pilnas reālskolas tiesības. 1915./16. mācību gadā skolā mācījās 227 skolnieki, 1916./17. m.g. - 291 skolnieks. 1916. gadā budžets līdzinājās 28 845 zelta rubļiem. Budžeta segšanai Cēsu pilsēta deva 2000 rubļu pabalsta gadā, bet visa pārējā summa bija jāsedz no skolas naudas, bet deficīts, ja tāds radās, bija jāsedz no skolas uzturētāja līdzekļiem. Skolas nauda I klasē bija 80 zelta rubļi, VII klasē - 150 rubļi gadā. 1916./17. m.g. skolā darbojās direktors ( L. Ausējs) un 16 skolotāji un skolotājas. Vācu okupācijas laikā, 1918. gada aprīlī, skolā ieviesa latviešu mācības valodu un reālģimnāziju programmu 3 apakšējās klasēs. Šai laikā skolā mācījas 387 skolēni. 1919. gada martā direktoru L. Ausēju apcietināja lielinieki, apvainojot skautu organizēšanā un noturēja apcietinājumā vairāk kā mēnesi. Kad 1919. gada jūnija sākumā Cēsis ieņēma Ziemeļlatvijas armija, tad reālskolas orķestra pūšamos instrumentus izsniedza armijas karavīriem. Daļa vecāko klašu skolēnu tad arī iestājās Ziemeļlatvijas armijā. 1919.g. jūlijā skolas direktoru L. Ausēju iecēla par Izglītības ministrijas Skolu departamenta direktoru. Par reālskolas direktoru iecēla A. Smilgu. 1920. gada 15. maijā Izglītības ministrija pārņēma L. Ausēja reālskolu valsts pārziņā, pārvietoja to bijušās Bērzaines ģimnāzijas telpās un deva tai Cēsu-Bērzaines valsts vidusskolas nosaukumu. [4] Skolā mācījās vēlāk pazīstamais dzejnieks Antons Bārda, rakstnieks Aleksandrs Grīns. Par pasniedzējiem bija A. Grīna brālis Jānis Grīns, gleznotājs H. Markvarts, mācītājs V. Maldonis un citi.
Bet vēl pirms tam, ēka kļuva par nozīmīgu objektu Latvijas vēsturē:1919.g. oktobrī, kad Latvijas Republikas armija Rīgā turpināja cīņu par valsts pastāvēšanu pret Bermonta karaspēku, Cēsis uz kādām dienām palikušas par Latvijas galvas pilsētu. Ceturtdienas vakarā-naktī še ieradās Latvijas valdība, bet lielākai daļai ministru, sakarā ar tagadējiem notikumiem, stāv priekšā tomēr darbība ārpus šīs tagadējās valdības uzturēšanās vietas. () Valdības iestādes šimbrīžam še atrodas: Ministru prezidents, valsts kanceleja un ārlietu ministrija Ausēja zēnu reālskolā, Raunas ielā. [5]
Vēlākos gados māsas Ottosones telpas izīrēja dažādām iestādēm un pasākumiem: 8. Daugavpils kājnieku pulkam (1927.g.), deju kursiem (1933.g.), Izglītības ministrijai Cēsu valsts ģimnāzijas internāta vajadzībām (1938.g.).[6]
Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietōjās Cēsu 3. pamatskola, kur bija krievu mācību valoda.


1 Zemes grāmatas akts 1913.g. 18. septembrī; CM 58362
2 [Kiwull, E.] Gewandreste und Bronzenfunde aus einem lettischen Graeberfelde der juengeren Eisenzeit bei Wenden. Von Dr. med. Ernst Kiwull. B.g., b.v.; Rīgas Avīze. 1910.g. 11.(23.) novembrī
3 Latvijas PSR arheoloģija. Rīgā: izdevniecība "Zinātne", 1974. - 201., 326. lpp.
4 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1926.g. 1. janvārī, nr. 1, 28. - 30. lpp.
5 Vidzemnieks. 1919. 14. okt. nr. 37
6 Elizabetes (Lizas) Ottosones rēķins Latvijas Kara būvniecības pārvaldei par 8. Daugavpils kājnieku pulka izmantotajām telpām 1927.g. martā un aprīlī - CM 58367; Cēsu Avīze. 1933.g. 25. februārī; Jaunākās Ziņas. 1938.g. 1. septembrī

Autors: nezināms

Izgatavošanas vieta: nezināma

Izgatavošanas laiks: 1918

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 29302

        

Atpakaļ



Printēt