A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Fotokopija

Nosaukums: Cēsis, Rīgas iela 36

Apraksts: Par gruntsgabalu, ar mūsdienu adresi Rīgas iela 36, 1779. gada 8. maijā aukciona protokolā ierakstīts, ka dzīvojamā māja no akmens pieder rātskungam Kristianam Fridriham Šulcem. Pēc viņa nāves par māju rūpējās nepilngadīgo bērnu aizbildņi, kuri to ieķīlāja majoram un Sv. Jura ordeņa bruņiniekam Burhardam baronam fon Mengdenam uz 50 gadiem par 3150 Alberta valstsdālderiem, un māja viņam pieder atbilstoši 1801. gada 5. jūnija tiesiskajai rezolūcijai. Turpmāko 3 gadu laikā māja ieķīlāta vēl citām personām. 1803. gada 18. jūlijā apriņķa komisārs Kristians Fridrihs Eberhards māju ieķīlāja štāba ķirurgam, vēlākajam Cēsu apriņķa ārstam (no 1813.g.) Ludvigam Heinriham Kristofam Brikneram (Brckner) par 3700 valstsdālderiem.[1] Māja piederēja Briknera dzimtai līdz 1877. gadam, kad to iegādājās alusdarītājs Heinrihs Binders. 1908. gada jūlijā H. Binders pārdeva māju savam znotam Cēsu fotogrāfam Ludvigam Heinriham Borevicam (Borewitz, 1875-1912) par 9000 rubļiem. Pēc viņa nāves 1913. gadā māju mantoja Leontine Elizabete Fanija Borevica, dzimusi Bindere, dzīvojoša Rīgā. Viņa māju pārdeva 1922. gadā fotogrāfam Pēterim Milleram par 70 000 Latvijas rubļu. Pēc parādu atdošanas viņai palika 35 000 Latv. rubļu. P. Millers jau nākošajā gadā pārdeva māju akmeņkalim Augustam Sproģim-Sprūdam par 247 500 Latvijas rubļiem ar noteikumu, ka pircējs apņēmās nepārtraukt nomas līgumus ar dzīvokļu īrniekiem un ar fotogrāfu Ernestu Šneiderātu. [2]
20. gs. 20. - 30. gados ēkas 1. stāvu īpašnieks izīrēja dažādiem uzņēmējiem. "Cēsu Avīzē" ievietotie sludinājumi liecina, ka no 1927.-1930.g. te bija a/s "Erga" apavu veikals (īpašnieks A. Berenfeldts), S. Puntes veļas mazgātava un spodrgludinātava.[3] 1931.gadā amata meistars K. Kārkliņš, bijušā apavu veikala telpās atverot friziera veikalu, avīzē sludināja:"Jūsu ārējais izskats, ja to vēlēsieties, būs jauki uzlabots. Griežu matus dāmām. Uzņemos teatra grimešanu, izbraucot arī uz laukiem. Iznomāju parūkas. Karavīriem un skolniekiem pazeminātas cenas". [4] Pēc 5 gadiem K. Kārliņš pārdeva frizētavu H. Zēlam. Pēc kāda laika,apkalpojis gan dāmas, gan kungus, H. Zēla to pārveidoja tikai par dāmu frizētavu. [5]
Dāvis Irbe, saņēmis no Cēsu pilsētas domes koncesiju vīna tirgošanai, 1931.g. decembrī atvēra vīntirgotavu Sproģa kunga namā un darbojās te arī 1933. gadā.[6] 1931. - 1934.gados A. Sproģa namā notika Cēsu namu un māju īpašnieku krājaizdevu kases sēdes. Vēlāk to pārveidoja par Cēsu namsaimnieku krājaizdevu sabiedrību. 1940. gada pavasarī tā sludināja, ka pieņem noguldījumus par 3-5% samaksu un izsniedz aizdevumus. Krājaizdevu sabiedrība bija panākusi sev valsts garantiju .[7]
"Alfr. Paula drogu tirgotava sveicina Jaunā gadā savus cienitos pircējus un draugus un ziņo, ka savu drogu tirgotavu pārcēlis Rīgas ielā 36. Sakarā ar krīzes laikiem, cenas precēm ievērojami pazeminātas, par ko lūdzu pārliecināties". 1937.g. martā A. Pauls savu veikalu pārvietoja uz Eizentāla māju, Vienības laukums 4. [8]1932. - 1934.gadā bija E. Grūbes cepuru tirgotava-darbnīca, kur varēja dabūt "visu vietējo skolu formu cepures zēniem un meitenēm", formas cepures aizsargiem, karavīriem, vanagiem, mežsargiem, skautiem, gaidām, kā arī rokas somiņas, izšujamos diegus. O. Danenbergs no 1937.g. septembra īrēja telpas "dāmu un kungu apģērbu darbnīcai", bet 1939. gadā K. Bloms - telpas ķīmiskai tīrītavai un baltveļas mazgātavai. [9]
Padomju varas gados, 1940. un 1945. gadā, māju nacionalizēja. [10]Mūsdienās to atguva A. Sproģa mantinieki.20. gs. 90. gadu sākumā ēkas 1. stāvā īslaicīgi bija dažādi veikali. Apavu veikals "Euroskor" te atrodas no 1997. gada 9. septembra [11].

Autore: Dace Cepurīte

1 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g. M. Caunes tulkojums. CM 92831
2 Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2056. fonds, 1. apraksts, 20309. lieta; P. Millera fotodarbnīcas spiedoga nospiedums uz foto CM 58065
3 Cēsu Avīze. 1927.g. 5. februārī, 9. aprīlī; 1930.g. 11. oktobrī
4 Cēsu Avīze. 1931.g. 31. janvārī, 7. februārī; 1934.g. 28. aprīlī
5Cēsu Vēstis. 1936.g. 10. janvārī, 24. janvārī, 18. decembrī
5 Cēsu Avīze. 1931.g. 5. decembrī, 1933.g. 23. septembrī
6 Cēsu Avīze. 1931.g. 28. novembrī, 1934.g. 12. maijā
7 Cēsu Avīze. 1932.g. 1. janvārī; Cēsu Vēstis. 1940.g. 8. martā
8 Cēsu Avīze. 1932.g. 27. augustā, 1934.g. 3. februārī; Cēsu Vēstis, 1937.g. 19. martā
9 Cēsu Vēstis. 1936.g. 24. decembrī; Cēsu Vēstis, 1937.g. 3. septembrī, 1939. g. 1. septembrī
10 LVVA, 2056. f.,1. apr., 20309. lieta
11 Druva. 1997.g. 6. septembrī

Autors: L. Borevics(?)

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: 1900-1912

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 46466

    

Atpakaļ



Printēt