A  A  A
Lapas karte






Vai piedalījies 11.novembra pasākumos Cēsīs?
 Skatīt atbildes








Novads » Cēsis » Cēsu nami

» Cēsis
» Cēsu nami




Cēsnieks un viņa nams

Tips: Pastkarte

Nosaukums: Cēsis, Rīgas iela

Apraksts: Attēlā redzamas ēku fasādes Rīgas ielas labajā pusē - Rīgas ielā 30, Rīgas ielā 32 un Rīgas ielā 34, Rīgas ielā 36 un Rīgas ielā 38. Pastkarte nosūtīta pa pastu 1907. gadā. Pirmās trīs ēkas sagrāva padomju aviācijas nomesta bumba 1944. gada 14. septembrī.
Rīgas iela 30. 17. gs. beigās Cēsu pilsētas plānā un aprakstā šī gruntsgabala vietā atzīmēti divi īpašumi : agrāk Betkes ( vai Betkena ) tagad Bruno Meijera neapbūvētais mājas laukums un agrāk Cimmermana, tagad Šleijera, neapbūvētajam laukumam vēl ir daži veci mūri un kaut ko būvē no koka.[1]
Dzīvojamo māju pa daļai no koka, pa daļai no akmens saskaņā ar 1774. gada aukcionu ieguva birģermeistars Reinholds Drezdens. Viņam piederēja arī līdzās esošais gruntsgabals ( Rīgas iela 28). Abus viņa īpašumus 1813. gadā ieguva Rīgas tirdzniecības komijs Kārlis Gustavs Drezdens, izpērkot tos par 1165 sudraba rubļiem. Tomēr vēlāk īpašumus atkal sadalīja. Gruntsgabalu Rīgas ielā 30 par 4000 sudraba rubļiem 1828. gadā nopirka Cēsu aptiekārs Johans Gotlībs Vilcers.[2] Nav zināms, kad celti attēlā redzamie nami.
Rīgas iela 34. Namnieks un miesnieks Mihaels Heijns nopirka gruntsgabalu no varkaļu meistara Johana Fridriha Meisela 1773. gadā un uzcēla mūra dzīvojamo māju. Īpašumu 1816. gadā saskaņā ar Cēsu maģistrāta lēmumu mantoja Heijna meita, namnieka un miesnieka Pētera Ernesta Vāpa sieva Sofija Katrīna. 1829. gadā šo dzīvojamo māju un dārzu ārpus Katrīnas vārtiem par 850 sudraba rubļiem nopirka namnieks un miesnieks Kārlis Fridrihs Štelcs (Stoelz). [3]
19. gs. 70. - 80. gados gruntsgabala īpašnieks bija Teodors Gangus. Pēc viņa nāves,1886. gadā, īpašums sadalīts starp atraitni Annu Ganguss, dzimušu Freija, un atraitni Jekaterinu Freiju Gangusu, dzimušu Lucs (Lutc). Anna Ganguss ieguva mūra dzīvojamo māju ar tai piederošo zemi. Savukārt no šī īpašuma A. Gangusa 1896. gadā atdalīja nelielu zemes gabalu un pārdeva tirgotājam Dāvidam Jēkaba dēlam Bērziņam. To pievienoja līdzās esošajam īpašumam ( Rīgas ielā 32). Pārdošana bija saistīta ar A. Gangusas kredītsaistībām. 1886. gadā viņa bija aizņēmusies 9000 rubļu no Cēsu krājaizdevu kases. Zemes gabala pārdošana palīdzēja atdot aizdevumu.1899. gadā viņa aizņēmās 4000 rubļu no Vidzemes pilsētu hipotēku biedrības. Viņai bija arī pienākums maksāt ik gadus 1 rubli pilsētas luterāņu mācītājam saskaņā ar ierakstu 1855. gada 24. janvārī Cēsu maģistrāta hipotēku grāmatā. Pati Anna Gangus (Gangnuss) dzīvoja Rīgā. 1903. gadā īpašumam noteiktas servitūta tiesības par labu ēkai Rīgas ielā 32, jo abu māju gala sienām uzlikts sedlveida jumts.
Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada 4. augustā, pēc Ziemeļu frontes virspavēlnieka pavēles no Cēsu apriņķa priekšnieka jaunākā palīga A. Gangus, kura nosaukta par kolonisti, saņēma paziņojumu, ka viņas īpašumam uzlikts sekvestrs, t.i., nodot īpašumu citai personai vai aizliegums to lietot.
20. gs 30. gados mājas īpašniece bija Cēsīs, M. Katrīnas ielā 3 dzīvojošā Anna Karlīne Gangus (Gangnus). [3a]Tāpat kā citos namos telpas izīrēja veikaliem un dzīvokļiem. 20. gs. sākumā vārtu piebūvē atradās J. Cēdera gaļas un desu veikals. 1927. gadā savu skārni te atvēra Līkums. Drīz vien policija, piedaloties veterinārfeldšerim un pilsētas valdes pārstāvim, veica sanitāro kontroli. Atrada divas bojājušās cūku pusgalvas. [4]Tā paša gada decembrī "gaļas un desu pārdotavu" te atvēra E. Vīgants. Izpārdošanas laikā, tāpat kā mūsdienās, preci pārdeva par zemāku cenu. Piemēram, 1 mārciņu (400 gr) "pirmā labuma tecinātu cūku tauku " varēja nopirkt par 80 sant. (40 Latvijas rubļiem). [5] 1932. gada janvārī namsaimnieks ielika sludinājumu avīzē, ka Rīgas ielā 34 izīrējams skārnis. Jau februārī gaļas un desu tirgotavu atvēra firma "Bērziņš". Viņa skārnī, iestājoties rudens sezonai, pazeminājušās liellopu gaļas cenas: "pirmā labuma zupas gaļa sākot no 10 sant. 400 gr, šīrgaļa sākot no 24 sant. 400 gr, svaigas alus desas par 20 sant. 400 gr." Tad pat konstatēja, ka Voldemārs Bērziņš no Rīgas ielas 34 tirgo nederīgas desas, par ko saukts pie atbildības. [6] Pēc gada telpas gaļas un desu tirgotavai īrēja J. Jēgeris, kurš pārcēlās te no Rīgas ielas 43. 1935. g. janvārī miertiesnesis J. Cīrulis sodīja gaļas tirgotavas īpašnieku Jēkabu Jēgeri ar Ls 50, - vai maksātnespējas gadījumā ar 2 nedēļām aresta par to, ka viņš glabājis pārdošanai "tiringa" desas, kurās "Vēterinārā pārvalde konstatējusi sabojājušos un cilvēku uzturam nepielaižamu gaļu". Nākamā gadā miertiesnesis piesprieda sodu Karlīnai Jēgeris Ls 20, - vai ar 6 dienām arestā par to, ka arī viņa savā gaļas skārnī turējusi pārdošanai nederīgas "tīringa" desas. Tā paša gada rudenī K. Jēgere sodīta par nederīgu alus un tējas desu tirgošanu.[7]
20. gs. 30. gadu sākumā Rīgas ielā 34 bija arī apavu darbnīca, kas piederēja M. Andersona kundzei. Kad to pārcēla uz Rīgas ielu 10, darbnīcu īrēja pulksteņu meistars K. Andersons. [8] Namā atradās arī "kungu un dāmu frizētava". Dāmu frizēšana maksāja 80 sant., "karsta uzaču krāsošana 80 sant., manikirs 50 sant.". Gadījās, ka kāda dāma aizmirsa frizētavā savu samta cepuri. To varēja saņemt, atlīdzinot izdevumus par sludinājumu avīzē. 1937. gadā namā atradās M. Blūma frizētava. Tajā par dāmu frizieri strādāja Alise Zariņa. Viņa vēlējās atvērt savu frizētavu Rīgas ielā 20, taču darīja to bez pilsātas valdes atļaujas. Viņai nācās atgriezties M. Blūma frizētavā. Otrajā stāvā Artilērijas instruktoru baterijas drēbnieks-piegriezējs Stankevičs atvēra speciālu formas apģērbu darbnīcu. [9]
Rīgas iela 36 cēsniekiem pazīstams kā veikals "Euroskor". Par tās vēsturi, lūdzu, skatīt foto - Rīgas iela 36.

Autore: Dace Cepurīte

1 CM 58; LCVVA 7348. f., 1. apr.. 87. lieta
2 Gruntsgabalu un mantojumu grāmata par visiem nekustamiem īpašumiem, kas pakļaujas Cēsu pilsētas maģistrāta jurisdikcijai. 1792.g. M. Caunes tulkojums. CM 92831
3 Turpat, 32. lpp.
3a Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2056. fonds, 1. apraksts, 20307. lieta
4 Cēsu Avīze, 1927.g. 16. jūlijā
5 Cēsu Avīze, 1927.g. 3. decembrī, 1930.g. 17. maijā
6 Cēsu Avīze, 1932.g. 30. janvārī, 20. augustā, 17. septembrī
7 Cēsu Avīze, 1933.g. 8. jūlijā; Cēsu Vēstis, 1935.g. 22. februārī, 1936.g. 8. maijā, 1937.g. 5. februārī
8 Cēsu Avīze, 1933.g. 23. septembrī, 4. novembrī
9 Cēsu Avīze, 1932.g. 11. jūnijā, 1931.g. 21. martā; Cēsu Vēstis, 1937.g. 15. janvārī, 29. janvārī, 19. martā, 1938.g. 11. februārī

Autors: nezināms

Izgatavošanas vieta: Cēsis

Izgatavošanas laiks: Ap 1907.gadu

Īpašnieks: Cēsu muzejs, CM 2392

          

Atpakaļ



Printēt